3/101 - Kāpēc Nīče raudāja?

Manā sarakstā nevienu nešausmina lēkšana ar gumiju, bet grāmatu skaits, ko esmu apņēmusies izlasīt - tas gan. Un ziniet, kā ir... Kad sastādīju sarakstu, man itin nemaz prātā neienāca doma, ka tas nav izdarāms, vai ka tieši šie, ar grāmatām saistītie punkti būtu vissarežģītāk izpildāmie. Toties tagad, kad jau ne viens vien man par to pārjautā, kā es tik daudz izlasīšot, atzīstos, kritu grēkā un nobijos. Vienu mirkli. Tagad gan esmu atžirgusi un ja tā parēķina, 101 grāmata uz 1001 dienām, tas būtu tā rupji rēķinot - viena grāmata uz 10 dienām. 3 grāmatas mēnesī. Tas tiešām ir tik traki? Labi, man arī citos saraksta punktos ir minētas grāmatas, tad tas skaitlis sanāk lielāks.. Bet tik un tā. Ne jau visas būs tā kā Kolīnas Makkalovas "Morgana ceļš".

Labi, bet nu pie atskaites. Pirmā grāmata, kuru izlasīju, kopš saraksta sastādīšanas, ir Ērvina D. Jaloma "Kāpēc Nīče raudāja?"



Neatstāstīšu saturu, jo savādāk nebūs interesanti. Es patiesi aizrāvos ar šo grāmatu, lai arī mani sākumā īsti neuzrunāja reālu personāžu kā grāmatas tēlu izvēle. Tomēr lasīšanas procesā spēju no tā distancēties, lai patiesi izbaudītu ikvienu domas eksperimentu, ikvienu niansi.

Iepatikās arī autora izteiktā doma, tālāk citēju -

"Pirms vairākiem gadiem kādā esejā, kur stāstīju par darba "Kāpēc Nīče raudāja?" tapšanu, es citēju Andrē Žida frāzi: "Vēsture ir fikcija par notikušo. Turpretī fikcija ir vēsture, kas varēja notikt". Fikcija ir vēsture, kas varēja notikt. Lieliski! Tieši tādu darbu es vēlējos radīt. Mans romāns "Kāpēc Nīče raudāja?" patiesi būtu varējis notikt. Ņemot vērā psihoterapijas visai neticamo vēsturi, visi šai grāmatā aprakstītie notikumi patiesi būtu varējuši īstenoties dzīvē, ja vien vēstures ass būtu tikai drusciņ pagriezusies."

Citāti ir interesanta padarīšana. Katrs vienā un tajā pašā darbā var izcelt pilnīgi citus vārdus. Man vienmēr ir paticis pētīt citu iezīmētās vietas, piebildes. Pati svešās grāmatās neko neatzīmēju, jo man nepatiktu, ja tieši MANĀ grāmatā kāds atzīmētu savas domas, tāpēc spilgti atceros ainu no vidusskolas, kad biju aizņēmusies no skolasbiedrenes "Parfīmu" - kad atdevu grāmatu atpakaļ, viņa skumji nopūtās, to cauršķirstot, ka es nekādas piezīmes ar zīmuli neesmu veikusi. Mums abām patika pētīt citu izceltās vietas, bet man patika piezīmes veikt tikai SAVOS eksemplāros.

Dažas domas, kuras piefiksēju es, lai nepiemirstu ar tām saistītās pārdomas:

"Es iedomājos, kā Šopenhauers un Spinoza tiek destilēti, kondensēti un cauri acs zīlītei, pa optisko nervu kā pa piltuvi nonāk tieši mūsu pakauša daivās."

"Dīvainas domas - cerebrālas dzemdību sāpes, paša nāves izvēlēšanās, drosme atļauties melnos periodus. Viņš nav neprātīgs, Jozef. Es tikai gribētu zināt - vai tas ir traks saprāts vai vieds neprāts."

"Dārgais draugs, man nepietiek enerģijas pārrakstīt šo vēstuli. Lūdzu, atsūti to man atpakaļ." Visideālākais vēstules nobeigums (Ak, piedod, Seneka!)

"Vienkāršai grēksūdzei tāds spēks nepiemīt, Jozef. Ja piemistu, tad būtu grūti sameklēt neirotisku katoli."

Grāmatu ņēmu no bibliotēkas, bet par šo viennozīmīgi varu teikt - gribu arī tādu savā plauktā. Tā tur būs.

Pirms un pēc bērniem

Garām ejot uzgāju šādu sarakstu - 70 lietas, ko izdarīt pirms bērniem. Lasu punktu pa punktam un domāju - vai tiešām šīs lietas PĒC bērniem vairs nevar izdarīt? Var jau būt, ka tā tas nav domāts, bet kaut kā automātiski saslēdzas kopā tie PIRMS un PĒC, daļēji viens otru izslēdzot, jo, ja jau ir PIRMS un PĒC, kā divas dažādas esamības, tātad ir kaut kas kardināli mainījies, lai varētu šādus stāvokļus izdalīt.

Jā, ar bērnu piedzimšanu dzīve mainās (to nenoliegs neviens), un spontāna ceļa somu kravāšana, lai aizbrauktu prom, nevienam nesakot, vairs nespīd. BET, itin visu var izdarīt, un robežas nebūt netiek nospraustas tik ap Tavu stūrīti, kur nu ar bērniem esi ieslodzīts. Robežas ir tieši tikpat plašas kā pirms tam (kas zina, varbūt vēl plašākas), JA vien pats tās nesašaurini: "Ak, ko nu es, man jau bērni." Ja tāda tā dziesma, tad gan ir dimbā. Jo robežas ir tiešā savienojumā ar mūsu sajūtām par robežām. Savā ziņā pluss, jo nav jātērē lieki spēki tās paplašinot/sašaurinot, tas notiek automātiski.

Kas man iekrita acīs, tikpat kā visi punkti ietver sevī aktīvu darbību. Interesanti, cik vecāku piekristu tādam apgalvojumam, ka pēc bērnu piedzimšanas vairs šādām lietām nav laika? Uzdrīkstēšos apgalvot, ka tādu nebūtu daudz. Nekāda paralīze PĒC nenotiek, un var gan kalnos kāpt, gan peldēt, gan ar riteni braukt. Vēl vairāk - to visu var mācīt vienam jaunam cilvēkbērnam, parādot, ka robežas ir tik plašas, cik mēs paši tās nospraužam.

Es tādu sarakstu nebūtu sastādījusi. Jo kā jau ar ikvienu sarakstu - tas papildinās (nu gluži kā mans 101 lietu saraksts...). Un ja man būtu bijis tāds saraksts - "Lietas, kas jāizdara pirms bērniem", kas to zina, vai man tagad būtu bērni. Tas ir līdzīgi kā no sērijas - vispirms es iegūšu izglītību, tad domāšu par bērniem; kad izglītība iegūta, tad - pag, pag, vispirms karjera, tad bērni. Kad karjera uzņem apgriezienus, tad vēl vajag mašīnu, tad vēl vajag māju ar lielu dārzu. Un tie bērni vienmēr paliek Rītdienā. Rītdienā, kad man būs viss, un tad es varēšu rūpēties par bērniem. Bet vai tad cilvēka dabā ir pateikt "STOP. Te es apstājos, un vairs nekādas izaugsmes!"?

Es nevienu nekūdu, bet daudz labāks saraksts par to, ko izdarīt PIRMS bērniem, ir kaut vai 101 lietu saraksts, kas mudina, motivē arī PĒC bērniem darīt SAVAS lietas, to ko Tu vēlies.

60/101 - Sikspārņu medībās

Ar šo tiek ievilkts pirmais ķeksītis manā 101 lietas sarakstā. Vakar vakarā biju Siguldā vērot sikspārņus (vairāk par pasākumu šeit).

Jau sen, kopš skolas laikiem esmu vēlējusies redzēt sikspārņus. Vai nav viņi fascinējoši? Vienīgie zīdītāji, kas pielāgojušies lidošanai, un vēl ar tādiem mītiem apvīti (vampīrmītiem, protams). Kādreiz, kad dzīvoju Siguldā, dzīvoju nu.. 100 metrus no sikspārņu ziemošanas vietas, bet nekad netiku tāpat vien redzējusi, un arī speciāli atradusi laiku, lai gaidītu sikspārņu parādīšanos, arī neesmu. Tāpēc tā bija viena no lietām, kuru iekļāvu sarakstā, lai beidzot patiešām atrastu laiku. Un kad vēl labāk doties sikspārņu medībās, ja ne kopā ar zinošiem cilvēkiem?

Ar speciālu ultra skaņas aparātu gājām klausīties. Ekspertuprāt, mēs dzirdējām divus sikspārņus (katrai no sugām ir cita frekvence, un savādāki hmm... kā nez to lai nosauc? - saucieni?) - Natūza sikspārni un Ziemeļu siskpārni (Latvijā kopumā ir sastopamas 16 sikspārņu sugas). Tie, ko mēs redzējām laidelējamies pa ūdens virsu kukaiņu medībās, noteikti bija Natūza sikspārņi. Viņi vakarnakt laidelējās gluži kā cirka zvaigznes, starmešu gaismas un aplausu pavadīti. Dažu labu bērnu arī nobiedēja.


Natūza sikspārnis (Pipistrellus nathusii). (Burvīgais attēls ņemts no naturephoto-cz.eu )

Laikam jau jāatzīstas, ka par sikspārņiem zināju samērā maz. Tik vien, cik ar vienu aci kādos dabas raidījumos redzēts, bet speciāli meklējusi informāciju nebiju. Tāpēc vakar kāri tvēru ikvienu vārdu, un... UN vai Jūs maz ziniet, cik sikspārņi ir interesanti? Labi, būšu konkrētāka - cik neparasta ir viņu pārošanās? Pašā aktā jau nekā unikāla nav, bet viss process kopumā...

Sikspārņi pārojas rudenī (vai dažkārt ziemā, bet par to nedaudz vēlāk), tēviņi aicina mātītes ar īpašiem saucieniem, kuri pat mēdzot būt tik zemā frekvencē, lai arī cilvēks kaut ko sadzirdētu, un protams, kā jau daudzas sugas, ņems priekšā, cik tik varēs; pāri sikspārņi neveido. Un tālāk seko interesantākais. Sikspārņi liekas čučēt ziemas miegu, lai pavasarī, kad celtos, mātītes izmantotu "iekonservēto" spermu un paliktu stāvoklī, turklāt - paliktu stāvoklī tikai tad, ja viņas to gribēs, piemēram, sliktu apstākļu iespaidā, mātīte var izlemt nepalikt stāvoklī, lai aiztaupītu liekas rūpes par bērnu/iem.

Par to pārošanos ziemā, sikspārņu tēviņi, kamēr mātītes guļ, mēdzot šad tad paņemt viņas priekšā miegā. Apzināti, neapzināti, kas to lai zina. Atceros, livescience.com lasīju, ka ASV miega traucējumu klīnikā ārstējot sekssomnijas pacientus, kas pa miegam nodarbojoties ar seksu, bet paši to neatceroties. Ja jau nosaukums iedots, tas nozīmē, ka nav tikai pāris izņēmuma gadījumu.

Tā, lūk, sikspārņiem iet. Lai arī šonakt gulētas vien dažas stundas, rīts bija vienkārši fantastisks. Tā vien dēļ ir vērts piecelties, kad visa pilsēta vēl guļ. Miglas vāli pamazām atkāpjas, putni sveic rītu un smarža.... mmmm.. jā, rudens ir klāt! Mans mīļākais gadalaiks! Un vēl maza gandarījuma sajūta, sarakstā sākot ķeksīšus likt. Jūtu, būs labi.

101 lieta 1001 dienā

Neesmu ne pirmā, un noteikti ne arī pēdējā, kas iedvesmu smēlusies signis.lv un nolēmusi sastādīt sarakstu, lai beidzot izdarītu arī tās lietas, kuras jau kādu laiku vēlos, bet tik atlieku uz nenoteiktu laiku.

Doma tātad - sastādīt 101 lietu sarakstu, kas jāizdara 1001 dienā. (Ideja, kuru var īstenot jebkurš cilvēks jebkurā pasaules malā. Day Zero.)

Pavisam vienkārši. Pēc tam, kad sastādīts saraksts. Pirmajā iedvesmas uzplūdā sarakstīju 67 lietas, lai vēlāk, pēc neliela atelpas brīža, turpinātu. Lai arī pirmajā brīdī šķita, kas tad tur - tikai simts un viena lieta, īstenībā nav gan tāds spļāviens vējā. Mazliet vajadzēja arī piedomāt, lai arī lielākā daļa ir spontāni pierakstītas idejas.

Bet nu saraksts ir gatavs. Tik vien kā jāīsteno. Sākuma datums - 2010. gada 25. augusts. Finišs - 2013. gada 23. maijs. AIZIET!


Tas, ko varētu vispārīgi salikt zem Kultūras nosaukuma.
1. Atjaunot Nacionālās bibliotēkas karti un beidzot aiziet ar savu garo sarakstu vienu dienu līdz Letonikas nodaļai.
2. Atbildēt uz jautājumiem „50 Questions That Will Free Your Mind” http://www.marcandangel.com/2009/07/13/50-questions-that-will-free-your-mind/
3. Izlasīt 101 grāmatu.
4. Noskatīties 101 filmu.
5. Noskaidrot kāda cilvēka, kuru es uzskatu par pilnīgi pretēju sev, mīļāko grāmatu un izlasīt to.
6. 10 dažādiem cilvēkiem likt ieteikt kādu grāmatu – un tad tās visas izlasīt.
7. Doties uz 5 dažādiem muzejiem 5 dažādās pilsētās. Un patiešām apskatīt to, kas tur ir. Un par to uzrakstīt. (Piena muzejs, Maizes muzejs)
8. Atklāt vismaz 5 jaunas grupas/izpildītājus, par kuriem pirms tam pat nenojautu. Tas nozīmē, ieklausīties visā, ko man kāds iesaka. Vai arī izvēlēties kādā kartotēkā pilnīgi svešu izpildītāju nosaukumu un noklausīties to.
9. Uzrakstīt par vismaz 30 lietām no http://creativewritingprompts.com/
10. Sastādīt 101 labāko citātu sarakstu.
11. Sastādīt 101 labāko grāmatu sarakstu.
12. Sastādīt 101 labāko filmu sarakstu.
13. Sastādīt 101 labāko dziesmu sarakstu.
14. Izlasīt Šekspīra kopotos rakstus un par katru darbu uzrakstīt iespaidus. Nepārspīlējot ar apjomu.
15. Papildināt vārdu krājumu ar 101 jaunu vārdu, precīzāk – ar sarežģītiem svešvārdiem, protams – arī iemācoties, ko tie nozīmē.
16. Izlasīt 10 biogrāfijas.
17. Izveidot ģimenes koku.
18. Vecpiebalgā dziedāt Vecpiebalgas ūdensrozes.
19. Atgriezties maģistra studijās, bet ja tas nebūs iespējams, tad vismaz iesākt maģistra darbu.
20. Aiziet uz operu.

Saikne ar Citiem.
21. Piedalīties visās vēlēšanās, cik šajā laikā būs.
22. Aiziet ar bērniem uz cirku.
23. Aiziet ar bērniem uz leļļu teātri.
24. Aiziet ar bērniem uz Zoo.
25. Sarīkot ar draugiem 5 tematiskās ballītes, to starpā noteikti zemeņu balli.
26. Noorganizēt klases salidojumu (tāds kopš skolas beigšanas nav bijis).
27. Aiziet ar vīru uz kādu klubu/bāru atpūsties.
28. Skaitīt/lasīt dzeju neredzīgajiem.
29. Iemācīties spēlēt zoli.
30. Piedalīties kādā labdarībā.
31. Aiziet uz 5 kafejnīcām, bez īpaša iemesla pasēdēt. Un, iedzert kafiju.
32. Aizbraukt vismaz uz 5 tām Latvijas pilsētām, kurās ne reizi neesmu bijusi. Gan jau tādas atradīsies.
33. Uzrakstīt vēstuli Braila rakstā vecamtēvam.
34. Sarīkot Monopola vakaru
35. Uzaicināt draugus uz sālsmaizi.
36. Katru gadu ar draudzenēm braukt uz Saulkrastiem.
37. Vienu gadu aizsūtīt visiem draugiem, radiem apsveikumus ziemassvētkos, ar roku rakstītus.

Iemācīties/ izdarīt pašas rokām.
38. Sadūšoties un pagatavot vismaz 5 ēdienus ar garnelēm (kuras līdz šim man it kā negaršo).
39. Beidzot uzcept siera kūku. Tieši ceptu.
40. Pagatavot vismaz 50 ēdienus no G. Lindes, H.Knobloha grāmatas „Labu apetīti!” (izdota 1973. gadā)
41. Izaudzēt milzu ķirbi
42. Pagaršot 10 jaunus pārtikas produktus.
43. 10 reizes veiksmīgi pagatavot 10 dažādus mafinus.
44. Bērniem uz dārziņa pasākumiem pagatavot maskas. Pašai.
45. Uzadīt cimdus (zeķes šogad uzadīju).
46. Uzadīt vai uztamborēt kaut ko apjomīgāku, piemēram, džemperi.
47. Pagatavot ziepes.
48. Pagatavot pašai savu ķermeņa eļļu/krēmu.
49. Iestādīt vismaz 5 kokus.
50. Visas garšvielas izaudzēt pašai.
51. Iesākumā savā bišu dravā ieviest 2 stropus.
52. Iegādāties kādu istabas augu un noturēt to pie dzīvības.
53. Pagatavot mājas vīnu.
54. Izslaukt govi.
55. Uzmeistarot pašai sev auskarus.
56. Pagatavot 15 dažādus ievārījumus.
57. Salasīt dzērvenes, un katru dienu apēst pa saujai, līdz tās izbeidzas.

Aktīvi.
58. Laivot (Gauja neskaitās)
59. Izlekt ar gumiju Siguldā.
60. Doties uz sikspārņu nakti.
61. Slēpot.
62. Braukt ar moci, t.i., atrast kādu, kurš izvizina. (āķis slēpjas tur, ka nevienam no pazīstamajiem moča nav.)
63. Bļitkot uz ledus.
64. Nomest 15 kg svara.
65. Spēlēt golfu.
66. Aizbraukt uz Munameģi.
67. Aizbraukt uz Gaiziņkalnu.
68. Peldēties naktī kailai.
69. Teikt JĀ visam pilnīgi visam vienu dienu.
70. Peldēties vismaz 20 dažādās ūdenstilpnēs.
71. Sakurt ziemā sniegā ugunskuru un uzcept desu.

Lietas, kuras sen vēlos izdarīt/nopirkt
72. Iegādāties šujmašīnu.
73. Nopirkt superbingo biļeti.
74. Nopirkt tās mazās loterijas biļetes.
75. Izmēģināt krāsainās kontaktlēcas.
76. Uzšūt klasisku kostīmu. Svārki + žakete.
77. Nopirkt šeikeri.
78. Nopirkt kleitas – lai man skapī stāv 10 kleitas, no kurām var izvēlēties, kuru vilkt. (3 man jau ir, 2010. gada vasarā pirktas)
79. Uzdāvināt sev ziedus. Kopš sāku studēt Rīgā un gāju gar Vērmaņdārzu, vienmēr esmu noskopojusies, lai nopirktu sev ziedus. Apsolos to vismaz vienu reizi izdarīt, bez sirdsapziņas pārmetumiem.
80. Uzdāvināt ziedus nejauši izvēlētam garāmgājējam.
81. Nogaršot visus Latvijā ražotos alus veidus.
82. Uztaisīt bikini vaksāciju.
83. Aiziet līdz Gemoss veikalam.
84. Apmeklēt kādus ar kulināriju saistītus kursus.
85. Attīstīt bildes. Beidzot.
86. Nopirkt krustvārdu mīklu izdevumu un atrisināt VISAS mīklas.

Ārpus kategorijas.
87. Izdzēsties no draugiem.lv
88. Apskatīties, kas tā Ferma tāda ir.
89. Vajag arī sevi paspīdzināt – aizņemties un noklausīties Prāta Vētras pēdējo albumu.
90. Nedēļu dzīvot ar vegānu ēdienkarti.
91. Vienu dienu atvēlēt laiku, lai sauļotos.
92. Aiziet pie dermatologa.
93. Apmainīt ģimenes ārstu.
94. Nedēļu staigāt basām kājām.
95. Vienu mēnesi pierakstīt itin visus sapņus, ko redzu.
96. Vienu dienu pavadīt gultā, neko nedarot.
97. Uzrakstīt vēstuli sev, kura jāatver 1001 dienā
98. Nepamest novārtā recepšu blogu.
99. Ja vien esošais telefons nenojūk, jaunu nepirkt.
100. Par katru izpildīto uzdevumu cūciņā iemest 1 Ls, lai 1001 dienā iedzertu šampanieti.
101. Sastādīt nākamo 101 lietu sarakstu.

Baltais patisons

"Jā, mammu, arī patisoniem tā ir. Baltais patisons nemaz nav balts, bet tāds iezaļgans. Vakar samarinēju."

Brālis stāv blakus, galīgi apjucis. Prasu, kas tad viņam. Viņš neizpratnē, pārjautā: "Kāpēc patisons ir balts un turklāt vēl izrādās ne balts, bet zaļš?"

"Nu kā, tā šķirne tāda ir, skaitās baltie, bet īsti balti gan neizskatās."

Brālis sāk smieties. "A es domāju, ka Tu par to vampīraktieri runā!"

Pēc labas pauzes smieklu jautāju: "Kā tad tu iedomājies es viņu marinēju."

"Tāpēc jau saku, pilnīgi nesapratu, kādu sviestu tu tur mammai stāsti, ka esi patisonu iemarinējusi."

Pirmo reizi kāzās

Beidzot draugi sāk precēties! Četriem gadiem bija jāpaiet..

Vienu reizi es esot bijusi uz kāzām bērnībā, bet kurš tad to spēj atcerēties. Atmiņu nekādu. Kaut gan vienas tādas miglainas ir, par čigāniem, kas dīvaini saģērbušies bija ieradušies.

Nākamās kāzas bija savējās. Fantastiskas! No jaunlaulāto skatupunkta, kad viss pārējais ir pofig, un viss pasākums ir veltīts Tev. Ak...... Jau saku Jurim, jāprecās atkal, lai varētu uzrīkot tādu pasākumu. Viņš teica, pēc 16 gadiem. :)

Pagājušo nedēļu biju uz kāzām kā viesis. Redzot un dzirdot šo to, kas jaunajam pārim paliek nezinām (un labi, ka tā!), tomēr pāri visam, izbaudot pasākumu, labi noorganizētu pasākumu.

Nākamnedēļ uz nākamajām kāzām. Kurām jāgatavojas nedaudz nopietnāk, kā nekā - labākā draudzene precas, viņa bija tā, kas parūpējās arī, lai manas kāzas būtu fantastiskas!

Vēl atliek tikai cerēt, ka kādu reizi būšu kāzās no vedējpāra lomas. :) Ak jā, un no sievasmātes un vīramātes lomas arīdzan ;)