ceturtdiena, 2010. gada 30. septembris

Odrijas Hepbernas padomi


Neesmu īsta Facebook fane, un ieeju tur ļoti reti, bet vienreiz uzdūros vienam padomu rakstam, kas ceļo apkārt ļoti daudzās vietās, bet līdz šim nebiju tādu redzējusi, tāpēc gribēju padalīties. Īsi, kodolīgi, bet patiesi teikti vārdi. 

trešdiena, 2010. gada 29. septembris

Eko cigaretes?

Manu uzmanību šoreiz piesaistīja divu, manuprāt, nesavienojamu jēdzienu salikums vienā teikumā – EKO un cigaretes. Ko Jūs par to domājat? Ir iespējamas eko cigaretes? Un vai smēķētājs šo izdzirdot būtu stāvā sajūsmā, ka nu var ne tikai ekoloģisko pārtiku pirkt, ko viņš droši vien arī, un ekoloģiskos mazgāšanas līdzekļus, nu viņš varēs arī ekoloģiski smēķēt.


otrdiena, 2010. gada 21. septembris

87/101 - Es to izdarīju!

Piektais latiņš ieripo krājkasītē, piektais punkts pilnībā izpildīts. Šis savā ziņā bija visvienkāršākais, nu... visātrāk izdarāmais noteikti:

87. Izdzēsties no draugiem.lv

pirmdiena, 2010. gada 20. septembris

88/101 - Ferma!

Varbūt kādam tas liksies smieklīgi, bet es patiešām tam nespēju līdz šim atrast laiku - apskatīties to Fermu. Pirms kāda laika, kad, šķiet, tikpat kā ikviena avīze, žurnāls rakstīja par šo cilvēces apsēstību ar Fermu, jau nodomāju -nu takš jāpaskatās man arī, kas tad tur īsti ir, ka cilvēki tik ļoti atkarīgi kļūst, ka, aizejot ciemos, pirmie vārdi bezmaz vai ir nevis "Apsveicu dzimšanas dienā!", bet gan "Var fiksi pie datora? Man fermā raža jānovāc..."

Sekss un mazpilsēta

Vienā pavecā „Sestdienā” (konkrētāk ja gribētu, tad vienā no jūnija, 2010) manu uzmanību piesaistīja raksts „Sekss un mazpilsēta”. To izlasot sapratu, ak, cik dažādas mums asociācijas ar nosaukumu. Raksts bija par zvaigznēm, slavenībām un pozēšanu kailfoto, bet man pirmais nāca prātā Latvijas mazpilsētas un kā tajās var noslēpt/nenoslēpt seksa dzīvi.

Kā Jūs domājat – var?

Kļūdas, kuras pieļaujam domājot

Viendien apsēdos un padomāju. Un izdomāju, ka vajag vēl padomāt. Ir tādas Tipiskas domāšanas kļūdas, kuras ik pa laikam mēs neapzināti pieļaujam, bet par tām piedomājot, varētu izvairīties. Vari ticēt vai neticēt uzskatam, ka mēs ar domām ietekmējam matēriju, bet to, kā cilvēks pats sevi noskaņo ar attiecīgu domāšanu gan noteikti vari novērot.

pirmdiena, 2010. gada 13. septembris

Tu nepazīsti Gūgles tanti?

Vakar saskāros ar 'foršu' lietu, ar ko laikam tīri teorētiski var saskarties ikviens, kas kaut ko ir uzrakstījis, nobildējis. Tātad - mans teksts plus manas bildes ir pilnībā, ne vārdu nemainot, paņemts un uzdots par savējo. Un komentāros vēl pietiek bezkaunības apgalvot, ka "Nē, tās esot viņas bildes!" Ar manu bērnu, nu labi, konkrētāk, mana bērna rokām, kas drupina cepumiņus kūkai.

piektdiena, 2010. gada 10. septembris

33/101 - Braila rakstība

Skatos uz punktiņiem un domāju - cik unikāli! Un arī par to, cik jūtīgiem jābūt pirkstiem, lai salasītu rakstīto. Atceros, kā bērnībā trenējos tumsā lasīt. Bet mani pirksti nespēja sajust katru izcēlumu. Jā, atsevišķus burtus varu izšķirt, bet citi saplūst kopā, un tad ej nu zīlē, kas tur bija. Tāpēc Braila rakstā rakstītās ziņas lasu ar acīm. Bet rakstīšanai izvilku no lādes savu veco rakstāmmašīnu.



Nopūtu putekļus, ieliku papīru, un uzrakstīju vēstuli vectēvam. Jau sen to gribēju izdarīt, bet kaut kā nesanāca ikdienā atrast tam brīvu brīdi, tāpēc šo iekļāvu kā punktu savā 101 lietas sarakstā. Un motivācija, saraksta mistiskais spēks nostrādāja.

Nācu arī pie secinājuma, ka tas laikam tāpat kā ar divriteni, aizmirst nav iespējams, un pirksti tik veikli atrada pareizos taustiņus, iegaumēja kombinācijas. Prieks pašai par sevi.

Rīt jādodas uz pastu, meklēt aploksne kā manas 7 lielās lapas loksnes aizsūtīt. Neredzīgo sūtījumi ir bez maksas, nekādas markas nevajag. Vismaz šajā ziņā neviens neko nemēģina ietaupīt, par to prieks.

Bildi ar uzrakstīto vēstuli gan likt neriskēju. Personiskā satura informācijas dēļ. Ja nu kāds no Jums, lasītāji, māk lasīt Braila rakstā.

trešdiena, 2010. gada 1. septembris

8/101 - Natalie Merchant

Šo punktu, astoto, iekļāvu.. jā, jā.. mūzikas mīlestības dēļ. Kurš var aprakstīt to sajūtu, kad īstajā brīdī dzirdi īsto melodiju?

Pirmais atklājums nemaz nebija man pašai jāmeklē. Māsa, izlasot manu sarakstu, skaidri un gaiši uzprasīja - šādu dziedātāju zini? Tas esot viņas pēdējā laika atklājums.

Vārds, uzvārds man neko neizteica. Bet melodija paņēma mani no pirmā brīža. Pirmās asociācijas - Tracy Chapmann. Izrādās, viņām ir arī kopēja dziesma (Kā es to varēju palaist garām, nesaprotu, jo Tracy Chapmann vienkārši dievinu).

Tagad klausos dziesmu pēc dziesmas no Natalie Merchant repertuāra, un man trūkst vārdu. Tāpēc vairāk neteikšu neko, jo, šķiet, visi vārdi būs lieki. Ļoti dvēseliski.



P.S. Tagad iekš twitter jāieraksta, lai Jūs man iesakāt kādu dziesmu. Vai arī tepat, komentāros. O, cik daudz jauna tā var uzzināt!