Bijām ar vīru uz izrādi TĀDA ES ESMU. Patiesi patīkams pārsteigums. Izrāde bija jauka un joki no tiesas labi un smieklīgi, un kā jau tas jokiem pieklājas, ar lielu patiesības devu klāt. Būtu interesanti šādu pašu stāstījumu dzirdēt par vīrieti..
Ak, jā, par vienu lietu riktīgi ierēcu, kad galvenā varone teica - Es nekad neesmu lasījusi Privāto Dzīvi, bet tas jau nenozīmē, ka nezinu, kas tur rakstīts! Nu.. doma bija apmēram tāda - :D Daudzas sievietes apgalvojot, ka nelasot Privāto Dzīvi, bet patiesībā to dara, un kā vēl! :D Atzīšos, sajutos mazliet stulbi. Es patiešām neesmu lasījusi Privāto Dzīvi, un kādreiz uz studijām braukājot, šausminājos - pilns vilciens ar cilvēkiem, kas lasa to. Vai tad citas sakarīgākas lasāmvielas nav? Pēc tiem vākiem vai tiešām kādam gribas zināt, kura ir kaut kāda tur tipa jaunākā draudzene, vai ko tā un tā sieva saņēmusi Ziemassvētkos? Bet nu labi. Gaumes katram savas, un nu es zinu, ka iespējams mans apgalvojums, ka es šo žurnālu neesmu nekad rokās turējusi, no malas izklausās tā, it kā es pūstu pīlītes. :D Var jau būt, tāpēc šo tematu vairs necilāšu. Katram sava gaume, lai lasa, ko vēlas. Var jau būt, ka es kļūdos, domādama, ka šis žurnāls ir tāda dzeltenā lapele, kas izseko daudz maz sabiedrībā zināmas personas un tad no viena vārda vai bildes izfantazē veselu stāstu. (Hmmm, tikko atcerējos, kāds man reiz teica, ka ir pat "slavenības", kas šim žurnālam paziņojot, kur iešot, ko darīšot, lai tikai tiktu krāsainajās lappusēs.)
Absolūti fantastisks bija sievietes un pludmales attēlojums. Nu tik trāpīgs! Lai arī par to 40gadnieci mani māca nelielas šaubas, tomēr vēlāk atcerējos, ka taču zinu tādas sievietes, kuras uz 40 gadiem patiesi šķiet piedzīvo kādu uzmanības deficīta krīzi.
Vēl bij labs joks par skūtām kājām un santehniķiem. :D Tie iespējams ir vienīgie vīrieši, kas neiebilst, ka sievietei nav skūtas kājas. :D Kāpēc? Jo viņiem pēc tam jātīra aizd*** trubas. :D
Ja Jums ir iespēja, aizejiet, noskatieties izrādi paši. Man gribētos ticēt, ka nenožēlosiet. :)
ceturtdiena, 2010. gada 25. novembris
Iemesls priekam!
Šodien braukāju pa Rīgu. Gaidot trolejbusu, man tā nosala kājas. Vaiii... Ziemas zābaki man vēl nav, esmu novilkusi līdz pēdējam to meklēšanu, tā nu varu vainot tikai sevi, ka sala kājas.
Vienu brīdi piefiksēju, ka domās ielaužas tāda kā žēlošanās, vai drīzāk - čīkstēšana, par to, ka auksti kājām.
Un tad es teicu STOP! Ko Tu, Ilze, dari? Ziniet, kāda doma mani pacēla spārnos?
Vienu brīdi piefiksēju, ka domās ielaužas tāda kā žēlošanās, vai drīzāk - čīkstēšana, par to, ka auksti kājām.
Un tad es teicu STOP! Ko Tu, Ilze, dari? Ziniet, kāda doma mani pacēla spārnos?
Vai Jums patīk ziema?
Cik nu tas nopietni vai nē, bet es esmu pamanījusi tādu sakritību (šodien gan uzzināju vienu izņēmumu..) - tie cilvēki, kas dzimuši vasarā, tiem vai nu patīk ziema, vai arī nav īpašu pretenziju pret tādu ziemu, kurā ir sniegs, arī tad, ja viņiem mīļākais gadalaiks ir vasara.
Savukārt tie, kuri dzimšanas dienu svin ziemas mēnešos, sevišķi aukstajā laikā, tie ziemu labākajā gadījumā nevar ciest, un to vien dara kā čīkst, kā viņiem riebjas ziema.
Hmm, kā jau noprotat, un vēl ņemot vērā to, ka dzimšanas dienu svinu jūnija beigās, pēc Jāņiem, man ziemas ļoti patīk. Sniegs un aukstums mani pozitīvi uzlādē. Šogad gan novembris nedaudz kaitināja, jo es nevarēju sagaidīt, kad noslīdēs zem nulles. Nepatīk man tāds laiks, kad it kā ir par aukstu lai ietu bez jakas, bet uzvelku savu plāno mēteli un man ir karsti, tāpēc ļoti gaidīju tādu dienu kā šī, kad droši zinu - uzvilkšu mēteli un man nebūs karsti.
Savukārt tie, kuri dzimšanas dienu svin ziemas mēnešos, sevišķi aukstajā laikā, tie ziemu labākajā gadījumā nevar ciest, un to vien dara kā čīkst, kā viņiem riebjas ziema.
Hmm, kā jau noprotat, un vēl ņemot vērā to, ka dzimšanas dienu svinu jūnija beigās, pēc Jāņiem, man ziemas ļoti patīk. Sniegs un aukstums mani pozitīvi uzlādē. Šogad gan novembris nedaudz kaitināja, jo es nevarēju sagaidīt, kad noslīdēs zem nulles. Nepatīk man tāds laiks, kad it kā ir par aukstu lai ietu bez jakas, bet uzvelku savu plāno mēteli un man ir karsti, tāpēc ļoti gaidīju tādu dienu kā šī, kad droši zinu - uzvilkšu mēteli un man nebūs karsti.
otrdiena, 2010. gada 16. novembris
28/101 - Dzejas pēcpusdiena
Šodien piedalījos dzejas pēcpusdienā, patriotiskas dzejas pēcpusdienā, par godu Latvijas dzimšanas dienai, kāds tika rīkots Latvijas Neredzīgo bibliotēkā. Divdesmitastotais punkts no 101 lietas saraksta ir atzīmēts kā izpildīts, bet ziniet? - āķis lūpā. Es noteikti piedalīšos vēl kādā šādā rīkotā pasākumā. Patiešām forši, ka tādi bibliotēkā tiek rīkoti. Un ak vai, nemaz neatceros, kad pēdējo reizi skaļi lasīju dzejas rindas. Šķiet, tas bija vidusskolā, kad rīkoju skolas bibliotēkā savu dzejas vakaru. Mjā, toreiz gan man bija lampu drudzis, :D jo tā bija pirmā reize, kad vispār kaut kur SAVUS dzejoļus lasīju. Vispār plašākai publikai rādīju...
P.S. Nekas nopietns jau nav, bet pāris mirkļu var palasīt te - http://absolutamirkli.blogspot.com/
P.S. Nekas nopietns jau nav, bet pāris mirkļu var palasīt te - http://absolutamirkli.blogspot.com/
svētdiena, 2010. gada 14. novembris
Dusmās radusies ideja
Būtu tikai godīgi, ja skaistumkopšanas salonos būtu saraksts ar visiem meistariem, un klāt katram būtu zīmīte - vai nu smēķē vai nesmēķē. Jo tas tomēr ir diezgan svarīgs faktors manā izvēlē. Var jau, protams, to prasīt mutiski, bet cik zinu, daudzi to uzskata par nesvarīgu lietu, ka mans jautājums nez kāpēc tiek uztverts agresīvi, it kā svarīgs būtu tikai gala rezultāts. NĒ, mīļie, svarīgs man ir arī pats process, un ja man jāsēž krēslā un klusi jālūdzas, kaut tik ātrāk viss būtu cauri.... Vai tas ir tā vērts lai par to maksātu?
sestdiena, 2010. gada 13. novembris
Zaļais porno
Pirmā doma, kas man iešāvās prātā bija – pasaule laikam nekad mani nebeigs pārsteigt. Ne jau uzreiz sliktā nozīmē, bet šajā konkrētā gadījumā ar terminu izvēli – Zaļais porno (Green Porno).
Kā Jūs domājat, kas tas ir? Vai tā ir tā pati pornogrāfija tikai pie dabas? Atzīstiet, ka pieļaujat iespēju – to tā varētu nosaukt, ne? Vismaz tās bija manas pirmās asociācijas, tāpēc, kad redzēju, par ko patiesībā ir stāsts, elpu aizturējusi skatījos video.
Pēc tam sēdēju un domāju, vai skolās tā varētu pasniegt bioloģiju? Vai arī tomēr jāizvēlas citi termini, savādāks apraksts?
Kā Jūs domājat, kas tas ir? Vai tā ir tā pati pornogrāfija tikai pie dabas? Atzīstiet, ka pieļaujat iespēju – to tā varētu nosaukt, ne? Vismaz tās bija manas pirmās asociācijas, tāpēc, kad redzēju, par ko patiesībā ir stāsts, elpu aizturējusi skatījos video.
Pēc tam sēdēju un domāju, vai skolās tā varētu pasniegt bioloģiju? Vai arī tomēr jāizvēlas citi termini, savādāks apraksts?
svētdiena, 2010. gada 7. novembris
9/101 - Pēdējie 20 Ls
Ko es nopirktu par saviem pēdējiem 20 latiem?
Pirmā doma man galvā bija - sasodīti maz gan nu palicis pašās beigās pāri. Bet nu labi. Ja tie ir 20 lati, tad tie ir 20 lati. Ko es ar tiem darītu?
Nopirktu vajadzīgos produktus, kas nepieciešami, lai uzceptu kādu gardu kūku saviem mīļajiem. Domāju, iekļautos kādos 8-10 latos. Un tad nu pārējo atdotu pirmajam pretimnācējam, kuram man intuitīvi liktos - viņam tie tiešām nepieciešami visvairāk. Ir taču citreiz bijuši tādi brīži, kad nopērc saldējumu, ej pa ielu ēd, un pretī nāks kāds cilvēks, kuram liela rūpju rieva pierē, un nez kāpēc liekas, viņš tos santīmus, ko es iztērēju saldējumam, būtu iztērējis prātīgāk.
Ir jau ir nepieciešami vieglprātīgi mirkļi dzīvē, bet ne par pēdējo naudu. Tā nu es to noteikti atdotu tam pretimnācējam, nevis ēstu saldējumu. Varbūt beigās sanāks tā, ka būšu iedevusi viņam nevis naudu, bet gan kādu fantastisku mirkli, ko ilgi atcerēties.
Bet to kūku. Nu to es tā gribu. Savējie ir un paliek savējie. Un ja man jāizvēlas vai dot latu ubagam uz ielas, vai par to latu pagatavot ko gardu un aizvest vectēvam... nu vismaz man izvēle ir skaidra. Par savējiem stāvēšu un kritīšu.
Pirmā doma man galvā bija - sasodīti maz gan nu palicis pašās beigās pāri. Bet nu labi. Ja tie ir 20 lati, tad tie ir 20 lati. Ko es ar tiem darītu?
Nopirktu vajadzīgos produktus, kas nepieciešami, lai uzceptu kādu gardu kūku saviem mīļajiem. Domāju, iekļautos kādos 8-10 latos. Un tad nu pārējo atdotu pirmajam pretimnācējam, kuram man intuitīvi liktos - viņam tie tiešām nepieciešami visvairāk. Ir taču citreiz bijuši tādi brīži, kad nopērc saldējumu, ej pa ielu ēd, un pretī nāks kāds cilvēks, kuram liela rūpju rieva pierē, un nez kāpēc liekas, viņš tos santīmus, ko es iztērēju saldējumam, būtu iztērējis prātīgāk.
Ir jau ir nepieciešami vieglprātīgi mirkļi dzīvē, bet ne par pēdējo naudu. Tā nu es to noteikti atdotu tam pretimnācējam, nevis ēstu saldējumu. Varbūt beigās sanāks tā, ka būšu iedevusi viņam nevis naudu, bet gan kādu fantastisku mirkli, ko ilgi atcerēties.
Bet to kūku. Nu to es tā gribu. Savējie ir un paliek savējie. Un ja man jāizvēlas vai dot latu ubagam uz ielas, vai par to latu pagatavot ko gardu un aizvest vectēvam... nu vismaz man izvēle ir skaidra. Par savējiem stāvēšu un kritīšu.
pirmdiena, 2010. gada 1. novembris
3/101 - Izlasītās grāmatas septembra laikā
Ar grāmatām pa šo laiku ir gājis trakāk, jo vai nu es taisu ēst, vai neesmu mājās, vai arī gludinu veļu, un tātad, skatos filmu. :D Oktobrī vispār neesmu pabeigusi nevienu grāmatu, bet iesāktas pāris stāv.
1. Šarlēne Harisa - Miris līdz tumsai. AK, tu mūžs, kā mani kaitināja tā galvena varone, un jo sevišķi viņas vārds! Sūkija! Bet nu sižeta doma kā tāda ievelk, jo gribējās zināt, ar ko viss beigsies.
2. Jānis Mauliņš - Burve. Beidzot izlasīju kādu LATA romānu. Jau sen skatos, skatos, bet nekad nevienu rokās nebiju turējusi, lai arī baigi ziņkārība māca, ko šajā sērijā izdod. Nu nebija ne vainas, lai arī otrreiz nekad nelasītu.
3. Biruta Eglīte - Uzdāvini jaunu dienu. Stāsts par ģimeni. Par ģimenes pajukšanu. Un to, kurā mirklī Tu patiesi apzinies īstās vērtības. Žēl, ka parasti tie brīži nav nekādi saulainie dzīvē....
4. Miko Romminens - Alus tarbas romāns. Šamais, šamējais. vaiiiii... Manām ausīm likās nepanesami, bet pierod. Vai pareizāk sakot, pierodi lasīt pāri šiem vārdiem. Pasmieties par cilvēku viennozīmīgi var. :)
1. Šarlēne Harisa - Miris līdz tumsai. AK, tu mūžs, kā mani kaitināja tā galvena varone, un jo sevišķi viņas vārds! Sūkija! Bet nu sižeta doma kā tāda ievelk, jo gribējās zināt, ar ko viss beigsies.
2. Jānis Mauliņš - Burve. Beidzot izlasīju kādu LATA romānu. Jau sen skatos, skatos, bet nekad nevienu rokās nebiju turējusi, lai arī baigi ziņkārība māca, ko šajā sērijā izdod. Nu nebija ne vainas, lai arī otrreiz nekad nelasītu.
3. Biruta Eglīte - Uzdāvini jaunu dienu. Stāsts par ģimeni. Par ģimenes pajukšanu. Un to, kurā mirklī Tu patiesi apzinies īstās vērtības. Žēl, ka parasti tie brīži nav nekādi saulainie dzīvē....
4. Miko Romminens - Alus tarbas romāns. Šamais, šamējais. vaiiiii... Manām ausīm likās nepanesami, bet pierod. Vai pareizāk sakot, pierodi lasīt pāri šiem vārdiem. Pasmieties par cilvēku viennozīmīgi var. :)
4/101 - Vai tiešām es noskatījos tik daudz filmas?
Ja parēķina, cik daudz filmas es esmu noskatījusies pēdējo 2 mēnešu laikā, šķiet, tas ir daudz vairāk nekā 2009. gadā un 2010. gada 8 mēnešos kopā. Atrast to laiku, lai sēdētu pie TV nav viegli. Bet uz kino katru nedēļu aiziet arī nesanāktu.
Lai vai kā, te nu būs saraksts ar filmām, kuras esmu noskatījusies. Lielākā daļa ir filmas, kuras paņēmu no māsas.
1. Robin Hood Man patika filma. Jā, daļēji arī tāpēc, ka man patika aktieri, un noteikti manu patiku iespaidoja fakts, ka man ļoti patīk filma "Gladiators". Un arī sižeta līnija, kas diezgan lielā mērā atšķiras no manas mīļās filmas par Robinu Hudu, ar Kevinu Kostneru galvenajā lomā (1991. gads). Tagad nu ir dilemma, vai šī jaunā filma ar Raselu Krovu galvenajā lomā būs manā mīļāko filmu sarakstā augstākā vietā par veco versiju, kura šajā sarakstā ir jau man no 8 gadu vecuma? Toreiz, astoņos gados, gan es filmu nesāku skatīties no paša sākuma, jo man patiešām nepatika tā aina ar rokas nociršanu, to vienmēr pārtinu uz priekšu (Ak, vecās videokasetes! Vai tādas vēl maz kāds skatās?). Ņemot vērā, ka tas jau īpaši nav svarīgi, lai tā arī paliek. Filma kā tāda - Robins Huds noteikti ir manā favorītu sarakstā.
2. Walk the line Zinu, zinu, kauns, ka neesmu noskatījusies šo filmu agrāk, sevišķi vēl ņemot vērā, ka gribēju to noskatīties vēl tad, kad uz ekrāniem to nerādīja. Lai arī loma, ko Joaquin Phoenix tēloja Gladiatorā nebija īpaši pievilcīga, tieši kopš šīs lomas man viņš iepatikās. Tāpēc arī šoreiz noteicošais iemesls, kāpēc gribēju noskatīties filmu - aktieri. Un tie nelika man vilties. Filma bija fantastiska. Daudz mūzikas, mjā, arī asaras acīs sariesās. Un beigas tādas negaidītas. Ja godīgi, tās aizkustināja vēl vairāk.
3. Forest Gump Viena no visfantastiskākajām filmām pasaulē!
4. The last Airbender Bijām uz kino, uz 3D, jo tas tajā brīdī bija vienīgais seanss, uz ko varējām paspēt. par 3D nerunāsim, biju vīlusies, bet par filmu, redziet, tie, kas redzējuši to multenes seriālu (nezinu, par kādu iet runa, bet tāds esot), tie filmā bija drausmīgi vīlušies, tīri saturiskā ziņā. Man saturiskā ziņā likās interesanti, TIKAI aktieru spēle bija vienkārši nebaudāma. Ar atsevišķiem izņēmumiem, bet lielākā daļa likās tik stīva, samākslota. Tas ļoti traucēja.
5. Licence to wed Robina Viljama dēļ. Kā jau smieklīga romantiskā komēdija ar paredzamām beigām. Es liktu tajā kategorijā - der, gludinot veļu.
6. Just like heaven Šī tieši tajā pašā kategorijā, šoreiz burtiski, gludināju drēbes un skatījos šo filmu. Nereāla, bet varbūt savā ziņā mīļa. Un, protams, ar laimīgām beigām. Kā gan savādāk?
7. Kate and Leopold Khe, Khe, šo filmu iedeva māsa, bet es par tādu pat dzirdējusi nebiju. Bet - ja ir acij tīkami aktieri, kāpēc lai arī neskatītos? Nez, vai tāds vīriešu salīdzinājums - mūsdienu un 19. gadsimta, patiešām ir reāls? Vai arī tā ir pagātnes idealizācija?
8. Maid in Manhattan bez komentāriem, ziniet, cik man drēbes ir jāgludina? :D Bet nu mīļi jau mīļi. Pelnrušķītes stāsts.
9. Mona Lisa smile Šī filma man ļoti patika, gan aktieru, gan arī stāsta dēļ. Protams, ka mēs katrs izvēlamies to, kā dzīvot, un mums nav tiesību šo otra izvēli kritizēt.
10. Sleepless in Seattle Klasika. Romantika. Šoreiz drēbju gludināšana lai pagaida. Man šī filma patika.
11. The Blind Side Ļoti patika šī filma. Emocionāla.
12. The Accidental Husband Atzīšos, skatījos aktiera dēļ. :D Man vienkārši patīk, kā viņš izskatās. Jeffrey Dean Morgan. Pievilcīgs vīrietis. Žēl, ka viņam pārī iedota tik nesmuka aktrise. :( Bet vīrieša dēļ to var pieciest, ne? :D :D :D
13. A lot like love Šī filma ir no laikiem, kad mēs ar vīru vēl nebijām precējušies, ak, jā, un pat bučojušies nebijām, bet uz šo filmu uz kino devāmies kopā. :) Jauks romantisks stāsts. Un ņemot vērā mūsu kopā saiešanas stāstu, es pat teiktu - nebūt ne nereāls, kā tas parasti gadās romantiskās komēdijās.
14. Meet me in Saint Louis ar Judy Garland un absolūti fantastisko ziemassvētku dziesmu - Have yourself a merry little Christmas. Man jau patika. Labi, man patīk vecie mūzikli. Vīrs nesaprata, kā es kaut ko tādu varu paskatīties. Bet es varu. Un vēl apraudāties arī.
15. Holiday in Handcuffs Ar šito filmu man gāja smieklīgi, noskatījos, bet palaidu garām nosaukumu. Kā lai to sameklē? Viss, ko atceros, tur bija tas aktieris, kas spēlēja arī manā bērnības seriālā Glābējzvans, tāpēc paldies wikipedia, atradu, kā sauc to aktieri un atradu, kādās filmās viņš ir spēlējis. Pilnīgi un galīgi - gludināšanas filma.
16. Pope Joan Pirms vairākiem gadiem lasīju grāmatu. Ziniet, parasti taču ir tā, ka grāmata ir nesalīdzināmi labāka par filmu. Reti, reti kad gadās, kad filma tur līdzi. Un šinī gadījumā man gribētos teikt - ka tur līdzi. Tur. Varbūt mani fascinēja sižets, un tāpēc skatījos jau ar tādām priekšnojautām, ka man patiks. Vai tā ir tikai leģenda, kurš to pateiks?
17. Knight and Day Nezinu, kā mani pierunāja skatīties šo filmu ar Tomu Krūzu, bet nu labi. Noskatījos. Un nodomāju, nez, ja tas notiktu īstenībā, viņiem tiešām izdodos tikt līdz beigām dzīviem?
18. Sydnay White Gludināmā filma :D Labais uzvar, ļaunais dabū pēc nopelniem. Idiņi rullē. Nu tāds gaužām tipisks gabals.
19. The last song Ja man būtu pateikts, kas pa aktieriem tēlo, es droši vien nebūtu skatījusies. Bet man to nepateica. Un es noskatījos. Nemaz nebija tik slikta, kā es biju iedomājusies. Bet nu kategorija "gludināmais gabals" tomēr tiek saglabāta.
20. Raise your voice 100% gludināmais gabals. Romantiska tīņu filma, var kaut kur pasmieties, tas labi, savādāk nebūtu jēgas skatīties pat gludinot. Un tās pirmās bučas :D Kā tad bez tām!
Tā lūk. Nākamajā mēnesī vairāk lasīšu grāmatas.
Lai vai kā, te nu būs saraksts ar filmām, kuras esmu noskatījusies. Lielākā daļa ir filmas, kuras paņēmu no māsas.
1. Robin Hood Man patika filma. Jā, daļēji arī tāpēc, ka man patika aktieri, un noteikti manu patiku iespaidoja fakts, ka man ļoti patīk filma "Gladiators". Un arī sižeta līnija, kas diezgan lielā mērā atšķiras no manas mīļās filmas par Robinu Hudu, ar Kevinu Kostneru galvenajā lomā (1991. gads). Tagad nu ir dilemma, vai šī jaunā filma ar Raselu Krovu galvenajā lomā būs manā mīļāko filmu sarakstā augstākā vietā par veco versiju, kura šajā sarakstā ir jau man no 8 gadu vecuma? Toreiz, astoņos gados, gan es filmu nesāku skatīties no paša sākuma, jo man patiešām nepatika tā aina ar rokas nociršanu, to vienmēr pārtinu uz priekšu (Ak, vecās videokasetes! Vai tādas vēl maz kāds skatās?). Ņemot vērā, ka tas jau īpaši nav svarīgi, lai tā arī paliek. Filma kā tāda - Robins Huds noteikti ir manā favorītu sarakstā.
2. Walk the line Zinu, zinu, kauns, ka neesmu noskatījusies šo filmu agrāk, sevišķi vēl ņemot vērā, ka gribēju to noskatīties vēl tad, kad uz ekrāniem to nerādīja. Lai arī loma, ko Joaquin Phoenix tēloja Gladiatorā nebija īpaši pievilcīga, tieši kopš šīs lomas man viņš iepatikās. Tāpēc arī šoreiz noteicošais iemesls, kāpēc gribēju noskatīties filmu - aktieri. Un tie nelika man vilties. Filma bija fantastiska. Daudz mūzikas, mjā, arī asaras acīs sariesās. Un beigas tādas negaidītas. Ja godīgi, tās aizkustināja vēl vairāk.
3. Forest Gump Viena no visfantastiskākajām filmām pasaulē!
4. The last Airbender Bijām uz kino, uz 3D, jo tas tajā brīdī bija vienīgais seanss, uz ko varējām paspēt. par 3D nerunāsim, biju vīlusies, bet par filmu, redziet, tie, kas redzējuši to multenes seriālu (nezinu, par kādu iet runa, bet tāds esot), tie filmā bija drausmīgi vīlušies, tīri saturiskā ziņā. Man saturiskā ziņā likās interesanti, TIKAI aktieru spēle bija vienkārši nebaudāma. Ar atsevišķiem izņēmumiem, bet lielākā daļa likās tik stīva, samākslota. Tas ļoti traucēja.
5. Licence to wed Robina Viljama dēļ. Kā jau smieklīga romantiskā komēdija ar paredzamām beigām. Es liktu tajā kategorijā - der, gludinot veļu.
6. Just like heaven Šī tieši tajā pašā kategorijā, šoreiz burtiski, gludināju drēbes un skatījos šo filmu. Nereāla, bet varbūt savā ziņā mīļa. Un, protams, ar laimīgām beigām. Kā gan savādāk?
7. Kate and Leopold Khe, Khe, šo filmu iedeva māsa, bet es par tādu pat dzirdējusi nebiju. Bet - ja ir acij tīkami aktieri, kāpēc lai arī neskatītos? Nez, vai tāds vīriešu salīdzinājums - mūsdienu un 19. gadsimta, patiešām ir reāls? Vai arī tā ir pagātnes idealizācija?
8. Maid in Manhattan bez komentāriem, ziniet, cik man drēbes ir jāgludina? :D Bet nu mīļi jau mīļi. Pelnrušķītes stāsts.
9. Mona Lisa smile Šī filma man ļoti patika, gan aktieru, gan arī stāsta dēļ. Protams, ka mēs katrs izvēlamies to, kā dzīvot, un mums nav tiesību šo otra izvēli kritizēt.
10. Sleepless in Seattle Klasika. Romantika. Šoreiz drēbju gludināšana lai pagaida. Man šī filma patika.
11. The Blind Side Ļoti patika šī filma. Emocionāla.
12. The Accidental Husband Atzīšos, skatījos aktiera dēļ. :D Man vienkārši patīk, kā viņš izskatās. Jeffrey Dean Morgan. Pievilcīgs vīrietis. Žēl, ka viņam pārī iedota tik nesmuka aktrise. :( Bet vīrieša dēļ to var pieciest, ne? :D :D :D
13. A lot like love Šī filma ir no laikiem, kad mēs ar vīru vēl nebijām precējušies, ak, jā, un pat bučojušies nebijām, bet uz šo filmu uz kino devāmies kopā. :) Jauks romantisks stāsts. Un ņemot vērā mūsu kopā saiešanas stāstu, es pat teiktu - nebūt ne nereāls, kā tas parasti gadās romantiskās komēdijās.
14. Meet me in Saint Louis ar Judy Garland un absolūti fantastisko ziemassvētku dziesmu - Have yourself a merry little Christmas. Man jau patika. Labi, man patīk vecie mūzikli. Vīrs nesaprata, kā es kaut ko tādu varu paskatīties. Bet es varu. Un vēl apraudāties arī.
15. Holiday in Handcuffs Ar šito filmu man gāja smieklīgi, noskatījos, bet palaidu garām nosaukumu. Kā lai to sameklē? Viss, ko atceros, tur bija tas aktieris, kas spēlēja arī manā bērnības seriālā Glābējzvans, tāpēc paldies wikipedia, atradu, kā sauc to aktieri un atradu, kādās filmās viņš ir spēlējis. Pilnīgi un galīgi - gludināšanas filma.
16. Pope Joan Pirms vairākiem gadiem lasīju grāmatu. Ziniet, parasti taču ir tā, ka grāmata ir nesalīdzināmi labāka par filmu. Reti, reti kad gadās, kad filma tur līdzi. Un šinī gadījumā man gribētos teikt - ka tur līdzi. Tur. Varbūt mani fascinēja sižets, un tāpēc skatījos jau ar tādām priekšnojautām, ka man patiks. Vai tā ir tikai leģenda, kurš to pateiks?
17. Knight and Day Nezinu, kā mani pierunāja skatīties šo filmu ar Tomu Krūzu, bet nu labi. Noskatījos. Un nodomāju, nez, ja tas notiktu īstenībā, viņiem tiešām izdodos tikt līdz beigām dzīviem?
18. Sydnay White Gludināmā filma :D Labais uzvar, ļaunais dabū pēc nopelniem. Idiņi rullē. Nu tāds gaužām tipisks gabals.
19. The last song Ja man būtu pateikts, kas pa aktieriem tēlo, es droši vien nebūtu skatījusies. Bet man to nepateica. Un es noskatījos. Nemaz nebija tik slikta, kā es biju iedomājusies. Bet nu kategorija "gludināmais gabals" tomēr tiek saglabāta.
20. Raise your voice 100% gludināmais gabals. Romantiska tīņu filma, var kaut kur pasmieties, tas labi, savādāk nebūtu jēgas skatīties pat gludinot. Un tās pirmās bučas :D Kā tad bez tām!
Tā lūk. Nākamajā mēnesī vairāk lasīšu grāmatas.
Abonēt:
Ziņas (Atom)