Agrā pavasarī, kad siltumnīcā piķēju garšaugu stādiņus, jau sapratu, .. labi, piķēšana pati par sevi man ļoti patīk, varētu stundām ņemties, bet mmm... kā smaržo garšaugi. Taisni brīnums, ka tādā mazā timiāna stādiņā, kas izdzinis vien pirmo lapiņu, jau ir tik spēcīgs aromāts. Nē, nu to, ka garšaugi smaržo, to protams es zināju.. Bet to, ka tik maziņš stādiņš jau nes visu auga aromātu, tas man bija pārsteigums.
Tikko izravēju dilles, un nospriedu, ka noteikti aromāts ir pie vainas tam, ka man patika to darīt. Es taču arī esmu no tām, kas kādreiz bērnībā un pusaudža gados zvērēja, ka NEKAD MŪŽĀ neravēs. Bet paskat, eju ravēt un kaifoju. Vietējā aromterapija, turklāt bez maksas, ja kāds vēlas, var nākt talkā, man vagu nav žēl. :)
