... nevarīgu vīrieti.
Tā, tagad katrs var pārprāst, kā vēlas, bet tas, ko es gribēju ar šiem vārdiem teikt - lai kādas būtu rakstura īpašības vai netikumi (šajā aspektā viss noslēpums ir spējā sadzīvot ar otru), tas, ko es patiesi nevar ciest ir - ja vīrietis nespēj par sevi parūpēties - nespēj sev uztaisīt ēst, tas esot jādara sievietei, nespēj izslaucīt istabu, tas ir sieviešu darbs, nespēj aiziet pie ārsta, jo tie šarlatāni jau tāpat neko nejēdz, nespēj izmazgāt savas drēbes, jo tas taču arī ir sieviešu darbs. (Par to, ka vīrietis uzskata, ka nav jāmazgājas, un ka tualetē nav jānolaiž ūdens, jo tā vajagot taupīt ūdeni, nu.. tā ir vēl nākamā pakāpe. Kad tādus stāstus dzirdu (un diemžēl ir pat nācies redzēt) mute paliek vaļā, jo negribas ticēt..)
Vispār jau šī nevarība un mūžīgā gaidīšana, lai cits aprūpē, lai cits izdara viņu vietā, ir ļoti kaitinoša ne tikai vīriešiem, bet arī sievietēm, tomēr manā pieredzē es laikam dzīvē esmu tikai divas tādas būtnes sastapusi, tomēr.. hmmm.. ja par sieviešu nevarību iet runa, tad īstenībā tā ir vēl briesmīgāka, JO, ja šis manis pieminētais vīriešu tips neko nedara, lai arī noteikti visu spētu izdarīt, tikai tāpēc, ka tas esot sieviešu pienākums, tad sieviete nedara tikai tāpēc, ka ir slinka un kā parazīts gaida, kad cits izdarīs visu viņas vietā. Vismaz tā pirmajā acu uzmetienā šķiet, ka slinkums ir briesmīgāks par spītu.
Bet kurš tad vainīgs? Jā, MILZĪGA vaina ir gan vecākiem, gan sievietēm, kuras ir tos vīriešus (cilvēkus vispār) pieradinājušas, ka viss tiks izdarīts, pēc teorijas "kādam noteikti ātrāk apriebsies tā miskaste apkārt", tikai pilnīgi aiz kadra ir palicis tāds fakts, ka cilvēks, kuram vienmēr apriebjas bardaks ātrāk, reiz var neizturēt un pateikt "sveiki". (Es nekad negribētu otram dot padomus attiecībās, bet atzīšos ļoti bieži dzirdot par tādiem vīriešiem nodomāju - nu ko Tu auklējies! Tā nekas nemainīsies, un vispār, ja godīgi, ja pieaudzis cilvēks piekopj tik parazītisku dzīvesveidu, es neticu, ka kādreiz viņš mainīsies.)
Jā apkārtējo vaina tā ir, bet pieaudzis cilvēks par visu ir atbildīgs pats. Labi, audzināšanā savlaik ir ielaistas kādas kļūdas, bet tieši tāpēc jau ir galva uz pleciem, lai tās atkostu un saprastu, kas lietas labā ir jāmaina. Diezgan dīvaini manuprāt ir gaidīt, ka sieva nu būs kā mamma, kas visu vāks un mazgās un pienesīs ēst. Bet ja paklausās, kas notiek apkārt (un mazās pilsētās esot, diezgan daudz var dzirdēt) - šķiet vārds "sieva" ļoti daudziem ir sinomīms "mammai" ar vienu nebūtisku piedevu :D - gultu.
Tā lūk. Sēžu un punktu likdama priecājos, ka manas dzīves vīrieši visi par sevi māk parūpēties paši. Tādus taču arī gribas palutināt. :)
Labs raksts! ;) Es arī par šo tēmu esmu domājusi. Un piekrītu - ja cilvēks pieradis parazitēt, tad maz ticams, ka viņš jel kad mainīsies. Ja nu vienīgi ir cerība tad, ja viņu vienu pašu izsviestu svešā pilētā uz neatgriešanos - tad gan viņam nāktos pašam kaut ko sevis labā darīt.
AtbildētDzēst