pirmdiena, 2010. gada 30. augusts

Pirms un pēc bērniem

Garām ejot uzgāju šādu sarakstu - 70 lietas, ko izdarīt pirms bērniem. Lasu punktu pa punktam un domāju - vai tiešām šīs lietas PĒC bērniem vairs nevar izdarīt? Var jau būt, ka tā tas nav domāts, bet kaut kā automātiski saslēdzas kopā tie PIRMS un PĒC, daļēji viens otru izslēdzot, jo, ja jau ir PIRMS un PĒC, kā divas dažādas esamības, tātad ir kaut kas kardināli mainījies, lai varētu šādus stāvokļus izdalīt.

Jā, ar bērnu piedzimšanu dzīve mainās (to nenoliegs neviens), un spontāna ceļa somu kravāšana, lai aizbrauktu prom, nevienam nesakot, vairs nespīd. BET, itin visu var izdarīt, un robežas nebūt netiek nospraustas tik ap Tavu stūrīti, kur nu ar bērniem esi ieslodzīts. Robežas ir tieši tikpat plašas kā pirms tam (kas zina, varbūt vēl plašākas), JA vien pats tās nesašaurini: "Ak, ko nu es, man jau bērni." Ja tāda tā dziesma, tad gan ir dimbā. Jo robežas ir tiešā savienojumā ar mūsu sajūtām par robežām. Savā ziņā pluss, jo nav jātērē lieki spēki tās paplašinot/sašaurinot, tas notiek automātiski.

Kas man iekrita acīs, tikpat kā visi punkti ietver sevī aktīvu darbību. Interesanti, cik vecāku piekristu tādam apgalvojumam, ka pēc bērnu piedzimšanas vairs šādām lietām nav laika? Uzdrīkstēšos apgalvot, ka tādu nebūtu daudz. Nekāda paralīze PĒC nenotiek, un var gan kalnos kāpt, gan peldēt, gan ar riteni braukt. Vēl vairāk - to visu var mācīt vienam jaunam cilvēkbērnam, parādot, ka robežas ir tik plašas, cik mēs paši tās nospraužam.

Es tādu sarakstu nebūtu sastādījusi. Jo kā jau ar ikvienu sarakstu - tas papildinās (nu gluži kā mans 101 lietu saraksts...). Un ja man būtu bijis tāds saraksts - "Lietas, kas jāizdara pirms bērniem", kas to zina, vai man tagad būtu bērni. Tas ir līdzīgi kā no sērijas - vispirms es iegūšu izglītību, tad domāšu par bērniem; kad izglītība iegūta, tad - pag, pag, vispirms karjera, tad bērni. Kad karjera uzņem apgriezienus, tad vēl vajag mašīnu, tad vēl vajag māju ar lielu dārzu. Un tie bērni vienmēr paliek Rītdienā. Rītdienā, kad man būs viss, un tad es varēšu rūpēties par bērniem. Bet vai tad cilvēka dabā ir pateikt "STOP. Te es apstājos, un vairs nekādas izaugsmes!"?

Es nevienu nekūdu, bet daudz labāks saraksts par to, ko izdarīt PIRMS bērniem, ir kaut vai 101 lietu saraksts, kas mudina, motivē arī PĒC bērniem darīt SAVAS lietas, to ko Tu vēlies.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru