Pirms pāris dienām, kad man prasītu - kad pēdējo reizi izlasīji kādu grāmatu, es vainīgi kostu lūpā un mēģinātu atcerēties, tiešām, kad tad tas bija, kad es varēju bezrūpīgi atlaisties gultā ar kādu labu grāmatu, un mani neviens netraucētu, nebūtu nekas cits jādara... Mjā.. Kad tas bij?
Bet šodien labsajūtā izstaipu locekļus, nav man jākož lūpā. Tad lūk, kā man pietrūka visus šos mēnešus - grāmatas. Ir arī sajūta, ka jāķer šis mirklis, kad ārā ir pārāk karsts, lai pamestu telpas, jo kas to zina, kad atkal varēšu atļauties neko nedarīt un aizceļot uz viduslaikiem.. (beidzot izlasīju Riharda Dībela SĀTANA BĪBELI, ziniet.. nebija ne vainas. Tā gan nav grāmata, ko atlikt pārlasīšanai, bet visām jau tādām nevajag būt, vai ne?)
Pirms vairākiem gadiem, pirmo reizi dzīvē saskāros ar cilvēku, kurš tā arī man pateica - labāk lai bērns skatās TV, nekā lasa grāmatas. Ir pagājušo gadi, bet es vēl joprojām esmu šokā, cik ļoti cilvēks var ienīst grāmatas, ka saviem bērniem ir ieaudzinājis tādu pat naidu un uzskatu, ka grāmatu lasīšana ir zemē nomests laiks. Un pats labākais ir tas kritērijs, cilvēku vērtēšanas kritērijs. Ja Tu lasi grāmatas - Tu neesi tā vērts lai ar Tevi sarunātos. Ja Tu nelasi grāmatas - o, labprāt ar Tevi iepazītos.
Līdz šim biju sastapusi cilvēkus, kuri ar nožēlu atzīstas, ka grāmatām neatliek laika, bet ļoti gribētu tādu laiku atrast, un lai arī paši lasa reti, tad tomēr mudina savus bērnus lasīt.
Tāpēc mani māc neliela ziņkārība - vai tādu cilvēku, kas saviem bērniem liktu sēdēt pie TV un aizliegtu grāmatas - ir daudz??? Un kur galu galā ir radies tāds dzīves uzskats?
Eh.. cenšos jau nebūt snobs :D Bet sarunas par to, kura kaimiņienes meita ar ko salaiž, mani galīgi neinteresē, sevišķi, ja vēl Raini vai Veidenbaumu tu uzskati par maniem klasesbiedriem. Nejūtu sevī aicinājumu izglītot to, kas to nemaz nevēlas. Arī man taču ir izvēle - izvēlēties sarunu biedru.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru