Aromterapija dārzā

Agrā pavasarī, kad siltumnīcā piķēju garšaugu stādiņus, jau sapratu, .. labi, piķēšana pati par sevi man ļoti patīk, varētu stundām ņemties, bet mmm... kā smaržo garšaugi. Taisni brīnums, ka tādā mazā timiāna stādiņā, kas izdzinis vien pirmo lapiņu, jau ir tik spēcīgs aromāts. Nē, nu to, ka garšaugi smaržo, to protams es zināju.. Bet to, ka tik maziņš stādiņš jau nes visu auga aromātu, tas man bija pārsteigums.

Tikko izravēju dilles, un nospriedu, ka noteikti aromāts ir pie vainas tam, ka man patika to darīt. Es taču arī esmu no tām, kas kādreiz bērnībā un pusaudža gados zvērēja, ka NEKAD MŪŽĀ neravēs. Bet paskat, eju ravēt un kaifoju. Vietējā aromterapija, turklāt bez maksas, ja kāds vēlas, var nākt talkā, man vagu nav žēl. :) 

Meža zemenītes

Kuram gan negaršo meža zemenes? Mans sapnis ir uziet mežā tādu pleķīti, no kura var 10 litrus nolasīt... Kas tā būtu par baudu! Iedomājieties... Kādreiz nezināju, ka tik daudz meža zemenes vispār vienuviet var augt. Parasti tikai pa saujām vien, labi ja puslitriņu izdevās pielasīt, bet kad iepazinos ar vīru, uzzināju, ka viņa vecāki ir tādas vietas uzgājuši.. Tikai viņi vienmēr tās ogas pārdod, paši neēd. Es gan nezinu, vai es tā spētu. Parastās zemenes varbūt varētu pārdot.. bet meža zemenes! Piebāztu pilnu saldētavu, savārītu ievārījumu, kompotu un saēstos svaigā veidā tā, ka vairāk negribas (vai tas maz ir iespējams?)

Skat, te man viena pagājušās vasaras recepte - tiramisu, ar meža zemenītēm, protams..

Par meža zemenēm runājot, pagājušo gadu eksperimentālos nolūkos savācu sēklas. No īstām meža zemenēm. Martā iesēju kastītē, bet pēc mēneša, kad tā arī pilnībā nekas nebija uzdīdzis, ņēmu un turpat kastītē izpiķēju salātu stādiņus. Nebija jau arī nekādas garantijas, ka tās zemenes izdīgs. Bet, kad salāti bija saņēmušies - skat, no zemes spraucas ārā arī zemenītes. Visa kastītes apakša vienos mazos zemeņu stādiņos. Ņēmu tos ārā, priecādamās, ka tomēr izdīga manis vāktās sēklas, un sastādīju citā kastītē, lai aug. Un aug tie smuki. Tikai tagad gudroju, ko lai iesāk, man ir viena kastīte, kurā ir hmm... apmēram 100 stādiņi, un kuri jau dzen stīgas un grib izplesties, bet kur lai tos stāda? Vajag jau tādu vietu, kur nezāles neaugtu. Meža zemenītēm taču patīk saulaini izcirtumi. Bet man tādas vietas nav. Vīram nav laika lai arī uzraktu.. Bet nedēļas laikā esmu apņēmusies atrast zemenītēm vietu un iestādīt tās. Un tad atliek tikai turēt īkšķus, lai mans eksperiments arī veiksmīgs būtu turpmāk. Iespējams, ka meža zemenes, tāpat kā parastās zemenes, pirmajā gadā īpaši ražīgas nav, tāpēc šogad jau vēl neceru uz meža zemenītēm, bet nākamgad gan būtu forši, un ja vēl viņas pašas plestos plašumā.. :) Jāpērk LIELA saldētava. :)