Karstuma plusi

Gribi negribi.. man kā karstumneizturīgajam cilvēkam šādā laikā mazliet piespiedu kārtā ir jācenšas domāt par karstuma plusiem. Sapņošana par sniegu īpaši nelīdz, tāpēc to atmetam, un domājam.. kas tad īsti labs ir karstumā. Ar mīnusu sarakstu, protams, ietu vieglāk :D kaut vai sākot ar to, ka viss sastādītais kalst ārā, puķes siltumnīcās cepas nost, bet par negatīvo nevajag domāt. Jādomā pozitīvi, tāds šovasar likums. Tāds ir dzīves likums.

Karstuma plusi.

1. Alus garšo nenormāli labi. Visu ziemu pat negribējās, un ja godīgi - pat negaršoja, bet tagad vasaras karstajās dienās, pudeli jāiemet uz pusstundu saldētavā.. mmmm...

2. Ūdens ezeros ir silts. Interesanti, vai jūrā arī? Būs jāpierunā vīrs, ka vienu vakaru jāaizšauj pēc darba līdz jūrai, jāpārbauda. Tas īstenībā ir viens no milzīgākajiem plusiem karstumā, ka ūdens ir patīkamā veldzējošā temperatūrā un peldēties ir tīrā bauda.

3. Vakari pēc karstām dienām ir pasakaini, temperatūra ideāla (naktis vispār kā tādas, kad noslīdz zem 20 grādiem). Tikai jāizdomā, kā odus atbaidīt. Jāmeklē tā ierīce makšķernieku veikalos. Kad odu problēma būs atrisināta, o, tad būs kaifs.

4.  Negaiss. Mmmm... Tā ir viena fantatiska dabas stihija. Kad Tu no malas vēro un apzinies savu niecīgumu un dabas varenumu. Jā... Loģiski tikai būtu, ka pēc liela karstuma sekotu negaiss, un to es gaidu. Tā dēļ varētu pieciest karstās dienas. Ja vien pēc tam gan man, gan maniem dārzeņiem tiek veldze.

5. Laistīšanās ar ūdeni. Te tik spilgtā atmiņā aina no bērnības, kad mums bļodās ļāva saliet ūdeni, un bija jāgaida, kad tas uzsils un atļaus mums laistīties. Visjautrākā rotaļa. Tagad laistot puķes, Ernests nāk prasa, lai uzlej uz kājām, paiet tālāk un prasa, lai uztaisu lietutiņu. :)

Hmmm. tik vien? Nē, noteikti jābūt vēl kādam plusam. Palīdziet izdomāt. Palīdziet pārciest karstumu.

Tādā laikā pat suni nedzen ārā :D

Nu gan karstums ārā, ne? Vēl pāris dienas atpakaļ naktīs gāja termometra stabiņš zem nulles un nācās celties pa nakti, lai kurinātu siltumnīcas un puķes nenosaltu, bet tagad gandrīz vai nezini, kur lai glābjas, cik karsts ārā. Katrā ziņā, siltumnīcās pastrādāt nav iespējams.

Izklājām plēvi un uzvilkām kūdras maisu uz tās, bet kokiem lapas tik niecīgas, nekādu dižo ēnu nesameklēsi. Izvēle netiek piedāvāta. Cepies vai sēdi istabā.

Tādā laikā taču pat suni nedzen ārā, ne? :D Labi, labi, zinu - šo teicienu gan attiecina uz kārtīgu lietusgāzi, BET - kāpēc lai to neteiktu arī tagad? Vismaz mūsējie suņi abi divi meklē ēnu, kur piemesties. Saulē neviens neguļ. Tāpēc arī es melotriju piķēšanu atlikšu uz vakara pusi, kad saule būs tuvāk horizontam noslīdējusi.

Iemesls priekam!

Šodien braukāju pa Rīgu. Gaidot trolejbusu, man tā nosala kājas. Vaiii... Ziemas zābaki man vēl nav, esmu novilkusi līdz pēdējam to meklēšanu, tā nu varu vainot tikai sevi, ka sala kājas.

Vienu brīdi piefiksēju, ka domās ielaužas tāda kā žēlošanās, vai drīzāk - čīkstēšana, par to, ka auksti kājām.

Un tad es teicu STOP! Ko Tu, Ilze, dari? Ziniet, kāda doma mani pacēla spārnos?

Karstuma fanu fans

Īsi un vienkārši - apbrīnoju tos cilvēkus, kuriem patīk šāda vasara. Prieks par viņiem, protams, ka viss ir tā, kā viņi vēlas. Bet laikam nekad neesmu sapratusi un nesapratīšu, kā var labāk patikt karstums par vēsumu. Man karstumā lēnāk domājas. Atceros, kā pirmajā kursā, antīkās filozofijas eksāmenam gatavojoties, mēģināju kafiju - siltā kafija man kā kafijas nedzērājam uzdzina miegu. Vienīgais veids, kā nosēdēt nakti augšā un mācīties bija - turēt kājas vēsā ūdenī - i miegs nenāk, i galva strādā. Tas bija vienīgais eksāmens manā studenta dzīvē, kur zināju - varu izvilkt PILNĪGI vienalga kuru no, ja nemaldos 60 biļetēm - būs ok.