Šis punkts manā 101 lietas sarakstā tāds interesants. Pilnīgi spontāns, jā, var teikt arī nošpikots galvenajā mājaslapā, pie idejām, kas pirmajā brīdī nešķita nemaz tik sliktas. Šodien, uz dullo gluži jau nu nē, bet izvēlējot pirmo punktu - 26. Skaitlis, ko šobrīd rakstu ailītē par vecumu. UN - 26. punkts ir - uzrakstīt par vieglāko lēmumu savā dzīvē.
Rāda ziņas ar etiķeti saraksts. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti saraksts. Rādīt visas ziņas
trešdiena, 2010. gada 6. oktobris
1/101 - Grāmatu smaržu valstībā
Izbrīvēt laiku Ne-rīdziniekam aiziet uz Nacionālo Bibliotēku nemaz nav tik viegli. Pirmkārt, kādam ir jāpieskata bērni. Otrkārt, ceļš turp atpakaļ tomēr prasa diezgan laika, līdz ar to pats laiks, ko varēs veltīt, lai ieburtos grāmatu kaudzē, paliek gaužām niecīgs. Bet nu labi. Pirmā diena paliek pirmā diena, es gribēju tikai gaisu apostīt, un apostīšanai ar trim stundām pilnībā pietiek. Vai ne?
Arī savu garo sarakstu izskatīju cauri, atzīmēju grāmatas, pie kurām ir vērts atgriezties, tātad šo punktu sarakstā atzīmēšu kā izsvītrotu.
Kas to zina, cik ilgi bibliotēkā būs kartīšu katalogi, tāpēc jāķer mirklis un jāparakājas par tiem. Jā, ir jau šausmīgi forši, ka visu var atrast interneta katalogā, bet kā man patīk tie skapji un tās atvilktnes! Nākamais apmeklējums - nākampiektdien. Tiekamies Nacionālajā Bibliotēkā.
Arī savu garo sarakstu izskatīju cauri, atzīmēju grāmatas, pie kurām ir vērts atgriezties, tātad šo punktu sarakstā atzīmēšu kā izsvītrotu.
Kas to zina, cik ilgi bibliotēkā būs kartīšu katalogi, tāpēc jāķer mirklis un jāparakājas par tiem. Jā, ir jau šausmīgi forši, ka visu var atrast interneta katalogā, bet kā man patīk tie skapji un tās atvilktnes! Nākamais apmeklējums - nākampiektdien. Tiekamies Nacionālajā Bibliotēkā.
otrdiena, 2010. gada 21. septembris
87/101 - Es to izdarīju!
Piektais latiņš ieripo krājkasītē, piektais punkts pilnībā izpildīts. Šis savā ziņā bija visvienkāršākais, nu... visātrāk izdarāmais noteikti:
87. Izdzēsties no draugiem.lv
87. Izdzēsties no draugiem.lv
pirmdiena, 2010. gada 20. septembris
88/101 - Ferma!
Varbūt kādam tas liksies smieklīgi, bet es patiešām tam nespēju līdz šim atrast laiku - apskatīties to Fermu. Pirms kāda laika, kad, šķiet, tikpat kā ikviena avīze, žurnāls rakstīja par šo cilvēces apsēstību ar Fermu, jau nodomāju -nu takš jāpaskatās man arī, kas tad tur īsti ir, ka cilvēki tik ļoti atkarīgi kļūst, ka, aizejot ciemos, pirmie vārdi bezmaz vai ir nevis "Apsveicu dzimšanas dienā!", bet gan "Var fiksi pie datora? Man fermā raža jānovāc..."
piektdiena, 2010. gada 10. septembris
33/101 - Braila rakstība
Skatos uz punktiņiem un domāju - cik unikāli! Un arī par to, cik jūtīgiem jābūt pirkstiem, lai salasītu rakstīto. Atceros, kā bērnībā trenējos tumsā lasīt. Bet mani pirksti nespēja sajust katru izcēlumu. Jā, atsevišķus burtus varu izšķirt, bet citi saplūst kopā, un tad ej nu zīlē, kas tur bija. Tāpēc Braila rakstā rakstītās ziņas lasu ar acīm. Bet rakstīšanai izvilku no lādes savu veco rakstāmmašīnu.

Nopūtu putekļus, ieliku papīru, un uzrakstīju vēstuli vectēvam. Jau sen to gribēju izdarīt, bet kaut kā nesanāca ikdienā atrast tam brīvu brīdi, tāpēc šo iekļāvu kā punktu savā 101 lietas sarakstā. Un motivācija, saraksta mistiskais spēks nostrādāja.
Nācu arī pie secinājuma, ka tas laikam tāpat kā ar divriteni, aizmirst nav iespējams, un pirksti tik veikli atrada pareizos taustiņus, iegaumēja kombinācijas. Prieks pašai par sevi.
Rīt jādodas uz pastu, meklēt aploksne kā manas 7 lielās lapas loksnes aizsūtīt. Neredzīgo sūtījumi ir bez maksas, nekādas markas nevajag. Vismaz šajā ziņā neviens neko nemēģina ietaupīt, par to prieks.
Bildi ar uzrakstīto vēstuli gan likt neriskēju. Personiskā satura informācijas dēļ. Ja nu kāds no Jums, lasītāji, māk lasīt Braila rakstā.
Nopūtu putekļus, ieliku papīru, un uzrakstīju vēstuli vectēvam. Jau sen to gribēju izdarīt, bet kaut kā nesanāca ikdienā atrast tam brīvu brīdi, tāpēc šo iekļāvu kā punktu savā 101 lietas sarakstā. Un motivācija, saraksta mistiskais spēks nostrādāja.
Nācu arī pie secinājuma, ka tas laikam tāpat kā ar divriteni, aizmirst nav iespējams, un pirksti tik veikli atrada pareizos taustiņus, iegaumēja kombinācijas. Prieks pašai par sevi.
Rīt jādodas uz pastu, meklēt aploksne kā manas 7 lielās lapas loksnes aizsūtīt. Neredzīgo sūtījumi ir bez maksas, nekādas markas nevajag. Vismaz šajā ziņā neviens neko nemēģina ietaupīt, par to prieks.
Bildi ar uzrakstīto vēstuli gan likt neriskēju. Personiskā satura informācijas dēļ. Ja nu kāds no Jums, lasītāji, māk lasīt Braila rakstā.
trešdiena, 2010. gada 1. septembris
8/101 - Natalie Merchant
Šo punktu, astoto, iekļāvu.. jā, jā.. mūzikas mīlestības dēļ. Kurš var aprakstīt to sajūtu, kad īstajā brīdī dzirdi īsto melodiju?
Pirmais atklājums nemaz nebija man pašai jāmeklē. Māsa, izlasot manu sarakstu, skaidri un gaiši uzprasīja - šādu dziedātāju zini? Tas esot viņas pēdējā laika atklājums.
Vārds, uzvārds man neko neizteica. Bet melodija paņēma mani no pirmā brīža. Pirmās asociācijas - Tracy Chapmann. Izrādās, viņām ir arī kopēja dziesma (Kā es to varēju palaist garām, nesaprotu, jo Tracy Chapmann vienkārši dievinu).
Tagad klausos dziesmu pēc dziesmas no Natalie Merchant repertuāra, un man trūkst vārdu. Tāpēc vairāk neteikšu neko, jo, šķiet, visi vārdi būs lieki. Ļoti dvēseliski.
P.S. Tagad iekš twitter jāieraksta, lai Jūs man iesakāt kādu dziesmu. Vai arī tepat, komentāros. O, cik daudz jauna tā var uzzināt!
Pirmais atklājums nemaz nebija man pašai jāmeklē. Māsa, izlasot manu sarakstu, skaidri un gaiši uzprasīja - šādu dziedātāju zini? Tas esot viņas pēdējā laika atklājums.
Vārds, uzvārds man neko neizteica. Bet melodija paņēma mani no pirmā brīža. Pirmās asociācijas - Tracy Chapmann. Izrādās, viņām ir arī kopēja dziesma (Kā es to varēju palaist garām, nesaprotu, jo Tracy Chapmann vienkārši dievinu).
Tagad klausos dziesmu pēc dziesmas no Natalie Merchant repertuāra, un man trūkst vārdu. Tāpēc vairāk neteikšu neko, jo, šķiet, visi vārdi būs lieki. Ļoti dvēseliski.
P.S. Tagad iekš twitter jāieraksta, lai Jūs man iesakāt kādu dziesmu. Vai arī tepat, komentāros. O, cik daudz jauna tā var uzzināt!
pirmdiena, 2010. gada 30. augusts
3/101 - Kāpēc Nīče raudāja?
Manā sarakstā nevienu nešausmina lēkšana ar gumiju, bet grāmatu skaits, ko esmu apņēmusies izlasīt - tas gan. Un ziniet, kā ir... Kad sastādīju sarakstu, man itin nemaz prātā neienāca doma, ka tas nav izdarāms, vai ka tieši šie, ar grāmatām saistītie punkti būtu vissarežģītāk izpildāmie. Toties tagad, kad jau ne viens vien man par to pārjautā, kā es tik daudz izlasīšot, atzīstos, kritu grēkā un nobijos. Vienu mirkli. Tagad gan esmu atžirgusi un ja tā parēķina, 101 grāmata uz 1001 dienām, tas būtu tā rupji rēķinot - viena grāmata uz 10 dienām. 3 grāmatas mēnesī. Tas tiešām ir tik traki? Labi, man arī citos saraksta punktos ir minētas grāmatas, tad tas skaitlis sanāk lielāks.. Bet tik un tā. Ne jau visas būs tā kā Kolīnas Makkalovas "Morgana ceļš".
Labi, bet nu pie atskaites. Pirmā grāmata, kuru izlasīju, kopš saraksta sastādīšanas, ir Ērvina D. Jaloma "Kāpēc Nīče raudāja?"

Neatstāstīšu saturu, jo savādāk nebūs interesanti. Es patiesi aizrāvos ar šo grāmatu, lai arī mani sākumā īsti neuzrunāja reālu personāžu kā grāmatas tēlu izvēle. Tomēr lasīšanas procesā spēju no tā distancēties, lai patiesi izbaudītu ikvienu domas eksperimentu, ikvienu niansi.
Iepatikās arī autora izteiktā doma, tālāk citēju -
"Pirms vairākiem gadiem kādā esejā, kur stāstīju par darba "Kāpēc Nīče raudāja?" tapšanu, es citēju Andrē Žida frāzi: "Vēsture ir fikcija par notikušo. Turpretī fikcija ir vēsture, kas varēja notikt". Fikcija ir vēsture, kas varēja notikt. Lieliski! Tieši tādu darbu es vēlējos radīt. Mans romāns "Kāpēc Nīče raudāja?" patiesi būtu varējis notikt. Ņemot vērā psihoterapijas visai neticamo vēsturi, visi šai grāmatā aprakstītie notikumi patiesi būtu varējuši īstenoties dzīvē, ja vien vēstures ass būtu tikai drusciņ pagriezusies."
Citāti ir interesanta padarīšana. Katrs vienā un tajā pašā darbā var izcelt pilnīgi citus vārdus. Man vienmēr ir paticis pētīt citu iezīmētās vietas, piebildes. Pati svešās grāmatās neko neatzīmēju, jo man nepatiktu, ja tieši MANĀ grāmatā kāds atzīmētu savas domas, tāpēc spilgti atceros ainu no vidusskolas, kad biju aizņēmusies no skolasbiedrenes "Parfīmu" - kad atdevu grāmatu atpakaļ, viņa skumji nopūtās, to cauršķirstot, ka es nekādas piezīmes ar zīmuli neesmu veikusi. Mums abām patika pētīt citu izceltās vietas, bet man patika piezīmes veikt tikai SAVOS eksemplāros.
Dažas domas, kuras piefiksēju es, lai nepiemirstu ar tām saistītās pārdomas:
"Es iedomājos, kā Šopenhauers un Spinoza tiek destilēti, kondensēti un cauri acs zīlītei, pa optisko nervu kā pa piltuvi nonāk tieši mūsu pakauša daivās."
"Dīvainas domas - cerebrālas dzemdību sāpes, paša nāves izvēlēšanās, drosme atļauties melnos periodus. Viņš nav neprātīgs, Jozef. Es tikai gribētu zināt - vai tas ir traks saprāts vai vieds neprāts."
"Dārgais draugs, man nepietiek enerģijas pārrakstīt šo vēstuli. Lūdzu, atsūti to man atpakaļ." Visideālākais vēstules nobeigums (Ak, piedod, Seneka!)
"Vienkāršai grēksūdzei tāds spēks nepiemīt, Jozef. Ja piemistu, tad būtu grūti sameklēt neirotisku katoli."
Grāmatu ņēmu no bibliotēkas, bet par šo viennozīmīgi varu teikt - gribu arī tādu savā plauktā. Tā tur būs.
Labi, bet nu pie atskaites. Pirmā grāmata, kuru izlasīju, kopš saraksta sastādīšanas, ir Ērvina D. Jaloma "Kāpēc Nīče raudāja?"
Neatstāstīšu saturu, jo savādāk nebūs interesanti. Es patiesi aizrāvos ar šo grāmatu, lai arī mani sākumā īsti neuzrunāja reālu personāžu kā grāmatas tēlu izvēle. Tomēr lasīšanas procesā spēju no tā distancēties, lai patiesi izbaudītu ikvienu domas eksperimentu, ikvienu niansi.
Iepatikās arī autora izteiktā doma, tālāk citēju -
"Pirms vairākiem gadiem kādā esejā, kur stāstīju par darba "Kāpēc Nīče raudāja?" tapšanu, es citēju Andrē Žida frāzi: "Vēsture ir fikcija par notikušo. Turpretī fikcija ir vēsture, kas varēja notikt". Fikcija ir vēsture, kas varēja notikt. Lieliski! Tieši tādu darbu es vēlējos radīt. Mans romāns "Kāpēc Nīče raudāja?" patiesi būtu varējis notikt. Ņemot vērā psihoterapijas visai neticamo vēsturi, visi šai grāmatā aprakstītie notikumi patiesi būtu varējuši īstenoties dzīvē, ja vien vēstures ass būtu tikai drusciņ pagriezusies."
Citāti ir interesanta padarīšana. Katrs vienā un tajā pašā darbā var izcelt pilnīgi citus vārdus. Man vienmēr ir paticis pētīt citu iezīmētās vietas, piebildes. Pati svešās grāmatās neko neatzīmēju, jo man nepatiktu, ja tieši MANĀ grāmatā kāds atzīmētu savas domas, tāpēc spilgti atceros ainu no vidusskolas, kad biju aizņēmusies no skolasbiedrenes "Parfīmu" - kad atdevu grāmatu atpakaļ, viņa skumji nopūtās, to cauršķirstot, ka es nekādas piezīmes ar zīmuli neesmu veikusi. Mums abām patika pētīt citu izceltās vietas, bet man patika piezīmes veikt tikai SAVOS eksemplāros.
Dažas domas, kuras piefiksēju es, lai nepiemirstu ar tām saistītās pārdomas:
"Es iedomājos, kā Šopenhauers un Spinoza tiek destilēti, kondensēti un cauri acs zīlītei, pa optisko nervu kā pa piltuvi nonāk tieši mūsu pakauša daivās."
"Dīvainas domas - cerebrālas dzemdību sāpes, paša nāves izvēlēšanās, drosme atļauties melnos periodus. Viņš nav neprātīgs, Jozef. Es tikai gribētu zināt - vai tas ir traks saprāts vai vieds neprāts."
"Dārgais draugs, man nepietiek enerģijas pārrakstīt šo vēstuli. Lūdzu, atsūti to man atpakaļ." Visideālākais vēstules nobeigums (Ak, piedod, Seneka!)
"Vienkāršai grēksūdzei tāds spēks nepiemīt, Jozef. Ja piemistu, tad būtu grūti sameklēt neirotisku katoli."
Grāmatu ņēmu no bibliotēkas, bet par šo viennozīmīgi varu teikt - gribu arī tādu savā plauktā. Tā tur būs.
svētdiena, 2010. gada 29. augusts
60/101 - Sikspārņu medībās
Ar šo tiek ievilkts pirmais ķeksītis manā 101 lietas sarakstā. Vakar vakarā biju Siguldā vērot sikspārņus (vairāk par pasākumu šeit).
Jau sen, kopš skolas laikiem esmu vēlējusies redzēt sikspārņus. Vai nav viņi fascinējoši? Vienīgie zīdītāji, kas pielāgojušies lidošanai, un vēl ar tādiem mītiem apvīti (vampīrmītiem, protams). Kādreiz, kad dzīvoju Siguldā, dzīvoju nu.. 100 metrus no sikspārņu ziemošanas vietas, bet nekad netiku tāpat vien redzējusi, un arī speciāli atradusi laiku, lai gaidītu sikspārņu parādīšanos, arī neesmu. Tāpēc tā bija viena no lietām, kuru iekļāvu sarakstā, lai beidzot patiešām atrastu laiku. Un kad vēl labāk doties sikspārņu medībās, ja ne kopā ar zinošiem cilvēkiem?
Ar speciālu ultra skaņas aparātu gājām klausīties. Ekspertuprāt, mēs dzirdējām divus sikspārņus (katrai no sugām ir cita frekvence, un savādāki hmm... kā nez to lai nosauc? - saucieni?) - Natūza sikspārni un Ziemeļu siskpārni (Latvijā kopumā ir sastopamas 16 sikspārņu sugas). Tie, ko mēs redzējām laidelējamies pa ūdens virsu kukaiņu medībās, noteikti bija Natūza sikspārņi. Viņi vakarnakt laidelējās gluži kā cirka zvaigznes, starmešu gaismas un aplausu pavadīti. Dažu labu bērnu arī nobiedēja.

Natūza sikspārnis (Pipistrellus nathusii). (Burvīgais attēls ņemts no naturephoto-cz.eu )
Laikam jau jāatzīstas, ka par sikspārņiem zināju samērā maz. Tik vien, cik ar vienu aci kādos dabas raidījumos redzēts, bet speciāli meklējusi informāciju nebiju. Tāpēc vakar kāri tvēru ikvienu vārdu, un... UN vai Jūs maz ziniet, cik sikspārņi ir interesanti? Labi, būšu konkrētāka - cik neparasta ir viņu pārošanās? Pašā aktā jau nekā unikāla nav, bet viss process kopumā...
Sikspārņi pārojas rudenī (vai dažkārt ziemā, bet par to nedaudz vēlāk), tēviņi aicina mātītes ar īpašiem saucieniem, kuri pat mēdzot būt tik zemā frekvencē, lai arī cilvēks kaut ko sadzirdētu, un protams, kā jau daudzas sugas, ņems priekšā, cik tik varēs; pāri sikspārņi neveido. Un tālāk seko interesantākais. Sikspārņi liekas čučēt ziemas miegu, lai pavasarī, kad celtos, mātītes izmantotu "iekonservēto" spermu un paliktu stāvoklī, turklāt - paliktu stāvoklī tikai tad, ja viņas to gribēs, piemēram, sliktu apstākļu iespaidā, mātīte var izlemt nepalikt stāvoklī, lai aiztaupītu liekas rūpes par bērnu/iem.
Par to pārošanos ziemā, sikspārņu tēviņi, kamēr mātītes guļ, mēdzot šad tad paņemt viņas priekšā miegā. Apzināti, neapzināti, kas to lai zina. Atceros, livescience.com lasīju, ka ASV miega traucējumu klīnikā ārstējot sekssomnijas pacientus, kas pa miegam nodarbojoties ar seksu, bet paši to neatceroties. Ja jau nosaukums iedots, tas nozīmē, ka nav tikai pāris izņēmuma gadījumu.
Tā, lūk, sikspārņiem iet. Lai arī šonakt gulētas vien dažas stundas, rīts bija vienkārši fantastisks. Tā vien dēļ ir vērts piecelties, kad visa pilsēta vēl guļ. Miglas vāli pamazām atkāpjas, putni sveic rītu un smarža.... mmmm.. jā, rudens ir klāt! Mans mīļākais gadalaiks! Un vēl maza gandarījuma sajūta, sarakstā sākot ķeksīšus likt. Jūtu, būs labi.
Jau sen, kopš skolas laikiem esmu vēlējusies redzēt sikspārņus. Vai nav viņi fascinējoši? Vienīgie zīdītāji, kas pielāgojušies lidošanai, un vēl ar tādiem mītiem apvīti (vampīrmītiem, protams). Kādreiz, kad dzīvoju Siguldā, dzīvoju nu.. 100 metrus no sikspārņu ziemošanas vietas, bet nekad netiku tāpat vien redzējusi, un arī speciāli atradusi laiku, lai gaidītu sikspārņu parādīšanos, arī neesmu. Tāpēc tā bija viena no lietām, kuru iekļāvu sarakstā, lai beidzot patiešām atrastu laiku. Un kad vēl labāk doties sikspārņu medībās, ja ne kopā ar zinošiem cilvēkiem?
Ar speciālu ultra skaņas aparātu gājām klausīties. Ekspertuprāt, mēs dzirdējām divus sikspārņus (katrai no sugām ir cita frekvence, un savādāki hmm... kā nez to lai nosauc? - saucieni?) - Natūza sikspārni un Ziemeļu siskpārni (Latvijā kopumā ir sastopamas 16 sikspārņu sugas). Tie, ko mēs redzējām laidelējamies pa ūdens virsu kukaiņu medībās, noteikti bija Natūza sikspārņi. Viņi vakarnakt laidelējās gluži kā cirka zvaigznes, starmešu gaismas un aplausu pavadīti. Dažu labu bērnu arī nobiedēja.

Natūza sikspārnis (Pipistrellus nathusii). (Burvīgais attēls ņemts no naturephoto-cz.eu )
Laikam jau jāatzīstas, ka par sikspārņiem zināju samērā maz. Tik vien, cik ar vienu aci kādos dabas raidījumos redzēts, bet speciāli meklējusi informāciju nebiju. Tāpēc vakar kāri tvēru ikvienu vārdu, un... UN vai Jūs maz ziniet, cik sikspārņi ir interesanti? Labi, būšu konkrētāka - cik neparasta ir viņu pārošanās? Pašā aktā jau nekā unikāla nav, bet viss process kopumā...
Sikspārņi pārojas rudenī (vai dažkārt ziemā, bet par to nedaudz vēlāk), tēviņi aicina mātītes ar īpašiem saucieniem, kuri pat mēdzot būt tik zemā frekvencē, lai arī cilvēks kaut ko sadzirdētu, un protams, kā jau daudzas sugas, ņems priekšā, cik tik varēs; pāri sikspārņi neveido. Un tālāk seko interesantākais. Sikspārņi liekas čučēt ziemas miegu, lai pavasarī, kad celtos, mātītes izmantotu "iekonservēto" spermu un paliktu stāvoklī, turklāt - paliktu stāvoklī tikai tad, ja viņas to gribēs, piemēram, sliktu apstākļu iespaidā, mātīte var izlemt nepalikt stāvoklī, lai aiztaupītu liekas rūpes par bērnu/iem.
Par to pārošanos ziemā, sikspārņu tēviņi, kamēr mātītes guļ, mēdzot šad tad paņemt viņas priekšā miegā. Apzināti, neapzināti, kas to lai zina. Atceros, livescience.com lasīju, ka ASV miega traucējumu klīnikā ārstējot sekssomnijas pacientus, kas pa miegam nodarbojoties ar seksu, bet paši to neatceroties. Ja jau nosaukums iedots, tas nozīmē, ka nav tikai pāris izņēmuma gadījumu.
Tā, lūk, sikspārņiem iet. Lai arī šonakt gulētas vien dažas stundas, rīts bija vienkārši fantastisks. Tā vien dēļ ir vērts piecelties, kad visa pilsēta vēl guļ. Miglas vāli pamazām atkāpjas, putni sveic rītu un smarža.... mmmm.. jā, rudens ir klāt! Mans mīļākais gadalaiks! Un vēl maza gandarījuma sajūta, sarakstā sākot ķeksīšus likt. Jūtu, būs labi.
trešdiena, 2010. gada 25. augusts
101 lieta 1001 dienā
Neesmu ne pirmā, un noteikti ne arī pēdējā, kas iedvesmu smēlusies signis.lv un nolēmusi sastādīt sarakstu, lai beidzot izdarītu arī tās lietas, kuras jau kādu laiku vēlos, bet tik atlieku uz nenoteiktu laiku.
Doma tātad - sastādīt 101 lietu sarakstu, kas jāizdara 1001 dienā. (Ideja, kuru var īstenot jebkurš cilvēks jebkurā pasaules malā. Day Zero.)
Pavisam vienkārši. Pēc tam, kad sastādīts saraksts. Pirmajā iedvesmas uzplūdā sarakstīju 67 lietas, lai vēlāk, pēc neliela atelpas brīža, turpinātu. Lai arī pirmajā brīdī šķita, kas tad tur - tikai simts un viena lieta, īstenībā nav gan tāds spļāviens vējā. Mazliet vajadzēja arī piedomāt, lai arī lielākā daļa ir spontāni pierakstītas idejas.
Bet nu saraksts ir gatavs. Tik vien kā jāīsteno. Sākuma datums - 2010. gada 25. augusts. Finišs - 2013. gada 23. maijs. AIZIET!
Tas, ko varētu vispārīgi salikt zem Kultūras nosaukuma.
1. Atjaunot Nacionālās bibliotēkas karti un beidzot aiziet ar savu garo sarakstu vienu dienu līdz Letonikas nodaļai.
2. Atbildēt uz jautājumiem „50 Questions That Will Free Your Mind” http://www.marcandangel.com/2009/07/13/50-questions-that-will-free-your-mind/
3. Izlasīt 101 grāmatu.
4. Noskatīties 101 filmu.
5. Noskaidrot kāda cilvēka, kuru es uzskatu par pilnīgi pretēju sev, mīļāko grāmatu un izlasīt to.
6. 10 dažādiem cilvēkiem likt ieteikt kādu grāmatu – un tad tās visas izlasīt.
7. Doties uz 5 dažādiem muzejiem 5 dažādās pilsētās. Un patiešām apskatīt to, kas tur ir. Un par to uzrakstīt. (Piena muzejs, Maizes muzejs)
8. Atklāt vismaz 5 jaunas grupas/izpildītājus, par kuriem pirms tam pat nenojautu. Tas nozīmē, ieklausīties visā, ko man kāds iesaka. Vai arī izvēlēties kādā kartotēkā pilnīgi svešu izpildītāju nosaukumu un noklausīties to.
9. Uzrakstīt par vismaz 30 lietām no http://creativewritingprompts.com/
10. Sastādīt 101 labāko citātu sarakstu.
11. Sastādīt 101 labāko grāmatu sarakstu.
12. Sastādīt 101 labāko filmu sarakstu.
13. Sastādīt 101 labāko dziesmu sarakstu.
14. Izlasīt Šekspīra kopotos rakstus un par katru darbu uzrakstīt iespaidus. Nepārspīlējot ar apjomu.
15. Papildināt vārdu krājumu ar 101 jaunu vārdu, precīzāk – ar sarežģītiem svešvārdiem, protams – arī iemācoties, ko tie nozīmē.
16. Izlasīt 10 biogrāfijas.
17. Izveidot ģimenes koku.
18. Vecpiebalgā dziedāt Vecpiebalgas ūdensrozes.
19. Atgriezties maģistra studijās, bet ja tas nebūs iespējams, tad vismaz iesākt maģistra darbu.
20. Aiziet uz operu.
Saikne ar Citiem.
21. Piedalīties visās vēlēšanās, cik šajā laikā būs.
22. Aiziet ar bērniem uz cirku.
23. Aiziet ar bērniem uz leļļu teātri.
24. Aiziet ar bērniem uz Zoo.
25. Sarīkot ar draugiem 5 tematiskās ballītes, to starpā noteikti zemeņu balli.
26. Noorganizēt klases salidojumu (tāds kopš skolas beigšanas nav bijis).
27. Aiziet ar vīru uz kādu klubu/bāru atpūsties.
28. Skaitīt/lasīt dzeju neredzīgajiem.
29. Iemācīties spēlēt zoli.
30. Piedalīties kādā labdarībā.
31. Aiziet uz 5 kafejnīcām, bez īpaša iemesla pasēdēt. Un, iedzert kafiju.
32. Aizbraukt vismaz uz 5 tām Latvijas pilsētām, kurās ne reizi neesmu bijusi. Gan jau tādas atradīsies.
33. Uzrakstīt vēstuli Braila rakstā vecamtēvam.
34. Sarīkot Monopola vakaru
35. Uzaicināt draugus uz sālsmaizi.
36. Katru gadu ar draudzenēm braukt uz Saulkrastiem.
37. Vienu gadu aizsūtīt visiem draugiem, radiem apsveikumus ziemassvētkos, ar roku rakstītus.
Iemācīties/ izdarīt pašas rokām.
38. Sadūšoties un pagatavot vismaz 5 ēdienus ar garnelēm (kuras līdz šim man it kā negaršo).
39. Beidzot uzcept siera kūku. Tieši ceptu.
40. Pagatavot vismaz 50 ēdienus no G. Lindes, H.Knobloha grāmatas „Labu apetīti!” (izdota 1973. gadā)
41. Izaudzēt milzu ķirbi
42. Pagaršot 10 jaunus pārtikas produktus.
43. 10 reizes veiksmīgi pagatavot 10 dažādus mafinus.
44. Bērniem uz dārziņa pasākumiem pagatavot maskas. Pašai.
45. Uzadīt cimdus (zeķes šogad uzadīju).
46. Uzadīt vai uztamborēt kaut ko apjomīgāku, piemēram, džemperi.
47. Pagatavot ziepes.
48. Pagatavot pašai savu ķermeņa eļļu/krēmu.
49. Iestādīt vismaz 5 kokus.
50. Visas garšvielas izaudzēt pašai.
51. Iesākumā savā bišu dravā ieviest 2 stropus.
52. Iegādāties kādu istabas augu un noturēt to pie dzīvības.
53. Pagatavot mājas vīnu.
54. Izslaukt govi.
55. Uzmeistarot pašai sev auskarus.
56. Pagatavot 15 dažādus ievārījumus.
57. Salasīt dzērvenes, un katru dienu apēst pa saujai, līdz tās izbeidzas.
Aktīvi.
58. Laivot (Gauja neskaitās)
59. Izlekt ar gumiju Siguldā.
60. Doties uz sikspārņu nakti.
61. Slēpot.
62. Braukt ar moci, t.i., atrast kādu, kurš izvizina. (āķis slēpjas tur, ka nevienam no pazīstamajiem moča nav.)
63. Bļitkot uz ledus.
64. Nomest 15 kg svara.
65. Spēlēt golfu.
66. Aizbraukt uz Munameģi.
67. Aizbraukt uz Gaiziņkalnu.
68. Peldēties naktī kailai.
69. Teikt JĀ visam pilnīgi visam vienu dienu.
70. Peldēties vismaz 20 dažādās ūdenstilpnēs.
71. Sakurt ziemā sniegā ugunskuru un uzcept desu.
Lietas, kuras sen vēlos izdarīt/nopirkt
72. Iegādāties šujmašīnu.
73. Nopirkt superbingo biļeti.
74. Nopirkt tās mazās loterijas biļetes.
75. Izmēģināt krāsainās kontaktlēcas.
76. Uzšūt klasisku kostīmu. Svārki + žakete.
77. Nopirkt šeikeri.
78. Nopirkt kleitas – lai man skapī stāv 10 kleitas, no kurām var izvēlēties, kuru vilkt. (3 man jau ir, 2010. gada vasarā pirktas)
79. Uzdāvināt sev ziedus. Kopš sāku studēt Rīgā un gāju gar Vērmaņdārzu, vienmēr esmu noskopojusies, lai nopirktu sev ziedus. Apsolos to vismaz vienu reizi izdarīt, bez sirdsapziņas pārmetumiem.
80. Uzdāvināt ziedus nejauši izvēlētam garāmgājējam.
81. Nogaršot visus Latvijā ražotos alus veidus.
82. Uztaisīt bikini vaksāciju.
83. Aiziet līdz Gemoss veikalam.
84. Apmeklēt kādus ar kulināriju saistītus kursus.
85. Attīstīt bildes. Beidzot.
86. Nopirkt krustvārdu mīklu izdevumu un atrisināt VISAS mīklas.
Ārpus kategorijas.
87. Izdzēsties no draugiem.lv
88. Apskatīties, kas tā Ferma tāda ir.
89. Vajag arī sevi paspīdzināt – aizņemties un noklausīties Prāta Vētras pēdējo albumu.
90. Nedēļu dzīvot ar vegānu ēdienkarti.
91. Vienu dienu atvēlēt laiku, lai sauļotos.
92. Aiziet pie dermatologa.
93. Apmainīt ģimenes ārstu.
94. Nedēļu staigāt basām kājām.
95. Vienu mēnesi pierakstīt itin visus sapņus, ko redzu.
96. Vienu dienu pavadīt gultā, neko nedarot.
97. Uzrakstīt vēstuli sev, kura jāatver 1001 dienā
98. Nepamest novārtā recepšu blogu.
99. Ja vien esošais telefons nenojūk, jaunu nepirkt.
100. Par katru izpildīto uzdevumu cūciņā iemest 1 Ls, lai 1001 dienā iedzertu šampanieti.
101. Sastādīt nākamo 101 lietu sarakstu.
Doma tātad - sastādīt 101 lietu sarakstu, kas jāizdara 1001 dienā. (Ideja, kuru var īstenot jebkurš cilvēks jebkurā pasaules malā. Day Zero.)
Pavisam vienkārši. Pēc tam, kad sastādīts saraksts. Pirmajā iedvesmas uzplūdā sarakstīju 67 lietas, lai vēlāk, pēc neliela atelpas brīža, turpinātu. Lai arī pirmajā brīdī šķita, kas tad tur - tikai simts un viena lieta, īstenībā nav gan tāds spļāviens vējā. Mazliet vajadzēja arī piedomāt, lai arī lielākā daļa ir spontāni pierakstītas idejas.
Bet nu saraksts ir gatavs. Tik vien kā jāīsteno. Sākuma datums - 2010. gada 25. augusts. Finišs - 2013. gada 23. maijs. AIZIET!
Tas, ko varētu vispārīgi salikt zem Kultūras nosaukuma.
1. Atjaunot Nacionālās bibliotēkas karti un beidzot aiziet ar savu garo sarakstu vienu dienu līdz Letonikas nodaļai.
2. Atbildēt uz jautājumiem „50 Questions That Will Free Your Mind” http://www.marcandangel.com/2009/07/13/50-questions-that-will-free-your-mind/
3. Izlasīt 101 grāmatu.
4. Noskatīties 101 filmu.
5. Noskaidrot kāda cilvēka, kuru es uzskatu par pilnīgi pretēju sev, mīļāko grāmatu un izlasīt to.
6. 10 dažādiem cilvēkiem likt ieteikt kādu grāmatu – un tad tās visas izlasīt.
7. Doties uz 5 dažādiem muzejiem 5 dažādās pilsētās. Un patiešām apskatīt to, kas tur ir. Un par to uzrakstīt. (Piena muzejs, Maizes muzejs)
8. Atklāt vismaz 5 jaunas grupas/izpildītājus, par kuriem pirms tam pat nenojautu. Tas nozīmē, ieklausīties visā, ko man kāds iesaka. Vai arī izvēlēties kādā kartotēkā pilnīgi svešu izpildītāju nosaukumu un noklausīties to.
9. Uzrakstīt par vismaz 30 lietām no http://creativewritingprompts.com/
10. Sastādīt 101 labāko citātu sarakstu.
11. Sastādīt 101 labāko grāmatu sarakstu.
12. Sastādīt 101 labāko filmu sarakstu.
13. Sastādīt 101 labāko dziesmu sarakstu.
14. Izlasīt Šekspīra kopotos rakstus un par katru darbu uzrakstīt iespaidus. Nepārspīlējot ar apjomu.
15. Papildināt vārdu krājumu ar 101 jaunu vārdu, precīzāk – ar sarežģītiem svešvārdiem, protams – arī iemācoties, ko tie nozīmē.
16. Izlasīt 10 biogrāfijas.
17. Izveidot ģimenes koku.
18. Vecpiebalgā dziedāt Vecpiebalgas ūdensrozes.
19. Atgriezties maģistra studijās, bet ja tas nebūs iespējams, tad vismaz iesākt maģistra darbu.
20. Aiziet uz operu.
Saikne ar Citiem.
21. Piedalīties visās vēlēšanās, cik šajā laikā būs.
22. Aiziet ar bērniem uz cirku.
23. Aiziet ar bērniem uz leļļu teātri.
24. Aiziet ar bērniem uz Zoo.
25. Sarīkot ar draugiem 5 tematiskās ballītes, to starpā noteikti zemeņu balli.
26. Noorganizēt klases salidojumu (tāds kopš skolas beigšanas nav bijis).
27. Aiziet ar vīru uz kādu klubu/bāru atpūsties.
28. Skaitīt/lasīt dzeju neredzīgajiem.
29. Iemācīties spēlēt zoli.
30. Piedalīties kādā labdarībā.
31. Aiziet uz 5 kafejnīcām, bez īpaša iemesla pasēdēt. Un, iedzert kafiju.
32. Aizbraukt vismaz uz 5 tām Latvijas pilsētām, kurās ne reizi neesmu bijusi. Gan jau tādas atradīsies.
33. Uzrakstīt vēstuli Braila rakstā vecamtēvam.
34. Sarīkot Monopola vakaru
35. Uzaicināt draugus uz sālsmaizi.
36. Katru gadu ar draudzenēm braukt uz Saulkrastiem.
37. Vienu gadu aizsūtīt visiem draugiem, radiem apsveikumus ziemassvētkos, ar roku rakstītus.
Iemācīties/ izdarīt pašas rokām.
38. Sadūšoties un pagatavot vismaz 5 ēdienus ar garnelēm (kuras līdz šim man it kā negaršo).
39. Beidzot uzcept siera kūku. Tieši ceptu.
40. Pagatavot vismaz 50 ēdienus no G. Lindes, H.Knobloha grāmatas „Labu apetīti!” (izdota 1973. gadā)
41. Izaudzēt milzu ķirbi
42. Pagaršot 10 jaunus pārtikas produktus.
43. 10 reizes veiksmīgi pagatavot 10 dažādus mafinus.
44. Bērniem uz dārziņa pasākumiem pagatavot maskas. Pašai.
45. Uzadīt cimdus (zeķes šogad uzadīju).
46. Uzadīt vai uztamborēt kaut ko apjomīgāku, piemēram, džemperi.
47. Pagatavot ziepes.
48. Pagatavot pašai savu ķermeņa eļļu/krēmu.
49. Iestādīt vismaz 5 kokus.
50. Visas garšvielas izaudzēt pašai.
51. Iesākumā savā bišu dravā ieviest 2 stropus.
52. Iegādāties kādu istabas augu un noturēt to pie dzīvības.
53. Pagatavot mājas vīnu.
54. Izslaukt govi.
55. Uzmeistarot pašai sev auskarus.
56. Pagatavot 15 dažādus ievārījumus.
57. Salasīt dzērvenes, un katru dienu apēst pa saujai, līdz tās izbeidzas.
Aktīvi.
58. Laivot (Gauja neskaitās)
59. Izlekt ar gumiju Siguldā.
60. Doties uz sikspārņu nakti.
61. Slēpot.
62. Braukt ar moci, t.i., atrast kādu, kurš izvizina. (āķis slēpjas tur, ka nevienam no pazīstamajiem moča nav.)
63. Bļitkot uz ledus.
64. Nomest 15 kg svara.
65. Spēlēt golfu.
66. Aizbraukt uz Munameģi.
67. Aizbraukt uz Gaiziņkalnu.
68. Peldēties naktī kailai.
69. Teikt JĀ visam pilnīgi visam vienu dienu.
70. Peldēties vismaz 20 dažādās ūdenstilpnēs.
71. Sakurt ziemā sniegā ugunskuru un uzcept desu.
Lietas, kuras sen vēlos izdarīt/nopirkt
72. Iegādāties šujmašīnu.
73. Nopirkt superbingo biļeti.
74. Nopirkt tās mazās loterijas biļetes.
75. Izmēģināt krāsainās kontaktlēcas.
76. Uzšūt klasisku kostīmu. Svārki + žakete.
77. Nopirkt šeikeri.
78. Nopirkt kleitas – lai man skapī stāv 10 kleitas, no kurām var izvēlēties, kuru vilkt. (3 man jau ir, 2010. gada vasarā pirktas)
79. Uzdāvināt sev ziedus. Kopš sāku studēt Rīgā un gāju gar Vērmaņdārzu, vienmēr esmu noskopojusies, lai nopirktu sev ziedus. Apsolos to vismaz vienu reizi izdarīt, bez sirdsapziņas pārmetumiem.
80. Uzdāvināt ziedus nejauši izvēlētam garāmgājējam.
81. Nogaršot visus Latvijā ražotos alus veidus.
82. Uztaisīt bikini vaksāciju.
83. Aiziet līdz Gemoss veikalam.
84. Apmeklēt kādus ar kulināriju saistītus kursus.
85. Attīstīt bildes. Beidzot.
86. Nopirkt krustvārdu mīklu izdevumu un atrisināt VISAS mīklas.
Ārpus kategorijas.
87. Izdzēsties no draugiem.lv
88. Apskatīties, kas tā Ferma tāda ir.
89. Vajag arī sevi paspīdzināt – aizņemties un noklausīties Prāta Vētras pēdējo albumu.
90. Nedēļu dzīvot ar vegānu ēdienkarti.
91. Vienu dienu atvēlēt laiku, lai sauļotos.
92. Aiziet pie dermatologa.
93. Apmainīt ģimenes ārstu.
94. Nedēļu staigāt basām kājām.
95. Vienu mēnesi pierakstīt itin visus sapņus, ko redzu.
96. Vienu dienu pavadīt gultā, neko nedarot.
97. Uzrakstīt vēstuli sev, kura jāatver 1001 dienā
98. Nepamest novārtā recepšu blogu.
99. Ja vien esošais telefons nenojūk, jaunu nepirkt.
100. Par katru izpildīto uzdevumu cūciņā iemest 1 Ls, lai 1001 dienā iedzertu šampanieti.
101. Sastādīt nākamo 101 lietu sarakstu.
Abonēt:
Ziņas (Atom)