Nopūtu putekļus, ieliku papīru, un uzrakstīju vēstuli vectēvam. Jau sen to gribēju izdarīt, bet kaut kā nesanāca ikdienā atrast tam brīvu brīdi, tāpēc šo iekļāvu kā punktu savā 101 lietas sarakstā. Un motivācija, saraksta mistiskais spēks nostrādāja.
Nācu arī pie secinājuma, ka tas laikam tāpat kā ar divriteni, aizmirst nav iespējams, un pirksti tik veikli atrada pareizos taustiņus, iegaumēja kombinācijas. Prieks pašai par sevi.
Rīt jādodas uz pastu, meklēt aploksne kā manas 7 lielās lapas loksnes aizsūtīt. Neredzīgo sūtījumi ir bez maksas, nekādas markas nevajag. Vismaz šajā ziņā neviens neko nemēģina ietaupīt, par to prieks.
Bildi ar uzrakstīto vēstuli gan likt neriskēju. Personiskā satura informācijas dēļ. Ja nu kāds no Jums, lasītāji, māk lasīt Braila rakstā.
