Šodien braukāju pa Rīgu. Gaidot trolejbusu, man tā nosala kājas. Vaiii... Ziemas zābaki man vēl nav, esmu novilkusi līdz pēdējam to meklēšanu, tā nu varu vainot tikai sevi, ka sala kājas.
Vienu brīdi piefiksēju, ka domās ielaužas tāda kā žēlošanās, vai drīzāk - čīkstēšana, par to, ka auksti kājām.
Un tad es teicu STOP! Ko Tu, Ilze, dari? Ziniet, kāda doma mani pacēla spārnos?