Ko es nopirktu par saviem pēdējiem 20 latiem?
Pirmā doma man galvā bija - sasodīti maz gan nu palicis pašās beigās pāri. Bet nu labi. Ja tie ir 20 lati, tad tie ir 20 lati. Ko es ar tiem darītu?
Nopirktu vajadzīgos produktus, kas nepieciešami, lai uzceptu kādu gardu kūku saviem mīļajiem. Domāju, iekļautos kādos 8-10 latos. Un tad nu pārējo atdotu pirmajam pretimnācējam, kuram man intuitīvi liktos - viņam tie tiešām nepieciešami visvairāk. Ir taču citreiz bijuši tādi brīži, kad nopērc saldējumu, ej pa ielu ēd, un pretī nāks kāds cilvēks, kuram liela rūpju rieva pierē, un nez kāpēc liekas, viņš tos santīmus, ko es iztērēju saldējumam, būtu iztērējis prātīgāk.
Ir jau ir nepieciešami vieglprātīgi mirkļi dzīvē, bet ne par pēdējo naudu. Tā nu es to noteikti atdotu tam pretimnācējam, nevis ēstu saldējumu. Varbūt beigās sanāks tā, ka būšu iedevusi viņam nevis naudu, bet gan kādu fantastisku mirkli, ko ilgi atcerēties.
Bet to kūku. Nu to es tā gribu. Savējie ir un paliek savējie. Un ja man jāizvēlas vai dot latu ubagam uz ielas, vai par to latu pagatavot ko gardu un aizvest vectēvam... nu vismaz man izvēle ir skaidra. Par savējiem stāvēšu un kritīšu.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru