Vai ko tādu maz atceraties? Es biju piemirsusi, līdz pavisam nesen, kārtojot skapi, atradu vienu kastīti ar vecām mantām. Un tur mana dienasgrāmata. Vo vellos - priekš tādas 17gadīgas meitenes izteiksmes stils tā tīri neko, bauda lasīt. Un bauda arī pasmieties.
Bet ne jau par dienasgrāmatu gribēju runāt, bet gan par to, ko vēl tajā atradu - izgriezumus no LABAS. Īsti gan to sistēmu vairs neatceros, bet bija LABĀ tāda sludinājumu sadaļa, kur gāja arī tāds kā čats.. kā lai savādāk to nosauc? Izgriezi no žurnāla sludinājuma lapiņu, ierakstīji savu sakāmo, un to tad pa pastu sūtīji, lai pēc tam izlasītu avīzē. Bet ne jau tādi sludinājumi - "Mani sauc Ilze, meklēju vēstuļdraugu" (kaut gan tādi arī protams bija), bet tādas gluži vai dzejas rindas, mirkļi. Tāds kā twitter priekštecis, ne? Pagāja nedēļa vai divas, tavas rindas publicēja, citi tās izlasīja, un pagāja vēl nedēļa - divas, varēji izlasīt atbildes tvītus LABĀ, ja kādam bija ko teikt vai atbildēt uz tavu rakstīto. Šo to es tur biju izplēsusi un ielikusi starp dienasgrāmatas lapām. Vai tagadējā jaunatne maz mācētu tā sarakstīties?
Hmmm.. es gan neatceros tādu versiju, bet tas, iespējams, ka nebiju šīs avīzes čaklākais lasītājs. :) Bet jā, vai mūsdienās kāds vispār uz atbildi ir spējīgs gaidīt nedēļu vai divas?
AtbildētDzēstZaiga, diez vai. :) Tagad no Tevis sagaida, ka tu 24 stundas diennaktī esi pieejama virtuāli, un ja atbilde kavējas kaut dienu, tad otrā galā jau ir izdomāti visfantastiskākie iemesli, KĀPĒC tu neesi atbildējis (piemirstot tādu lietu, ka varbūt tā vēstule vēl nav izlasīta).
AtbildētDzēst