Savukārt tagad, kad ir tik daudz dažādu interneta lapu, kur cilvēks var atstāt savus pēdu, domu, izjūtu nospiedumus, šķiet, ka iepazīties ir daudz vienkāršāk un ātrāk, ne? Vai tā tiešām ir? Vai ieejot twitter kontā var saprast, kas tas īsti ir par cilvēku? Vai apskatot viņa profilu facebook vai draugiem? Nē, nu saprotams, gala spriedums jau tiks izdarīts aci pret aci, bet cik daudz mēs varam spriest par cilvēku pēc viņa virtuālā dvīņa?
Ar šiem profiliem, ziņām mēs radam par sevi priekšstatu. Kas mums patīk, ko mēs domājam, kam piekrītam nepiekrītam. Un otrs cilvēks izlasot, uzmetot aci jau redz - O, mums ir kopējas intereses, vai arī pretēji - ar šo cilvēku man šķiet nav nekas kopīgs. BLAUKŠ! Iespaids gatavs. Un no kā? No pāris ziņām vai pavisam skopas informācijas. Un to pirmo iespaidu jau tik ātri neiznīcināsi. Tā tas bijis vienmēr, ne tikai tagad, virtuālajā saziņas pasaulē.
Vai Jūs ziniet, kādu pirmo iespaidu atstājiet, kad kāds apskatās Jūsu profilu un palasa Jūsu domas? Varētu jau jautāt, kāda starpība, ko citi domā un kāds viņiem rodas priekšstats, neiešu jau mainīties pilnīgu svešinieku dēļ, lai viņiem izpatiktu. Un taisnība jau ir. Bet ne par to bija runa. Mans plāns nebij stāstīt, kā un kāpēc būtu it kā jāveido apzināts, pārdomāts profils par sevi, bet gan vienkāršs jautājums - vai Jūs zināt, kāds no malas tas izskatās citiem? Un vai Jūs pats sevi tajā atpazīstat?
Vienu reizi, esot pie sveša datora, sanāca atvērt savu profilu Facebook. Sēdēju, skatījos uz to nelielo informācijas daudzumu, kas tiek piedāvāts pirmajā lapā, un domāju - velns, man ar to cilvēku tā godīgi maz ir kas kopīgs? :D
Tādas, lūk, ir sekas, ja izcel nevis 5 savas galvenās intereses, bet daudzām sīkām lietiņām esi piespiedis LIKE. No vienas puses skatoties - protams, ne jau aptumsuma brīžos esmu atzīmējusi, ka man patīk konkrētās filmas, konkrētās grāmatas, bet, ja būtu jāveido TOPS, tās noteikti netiku iekļautas pirmajā desmitniekā. Pēc kāda izlases principa Facebook ir pirmajās vietās ielicis tieši tās grāmatas un filmas, nezinu, bet fakts paliek fakts - pirmais priekšstats, kuru es pati uz sevi atstāju, aplūkojot šo profilu, bija - kāda sasodīti apmāta Krēslas un vampīru fane :D Labi, ka par mūziku nu vismaz daudz maz varētu piekrist, atstājot, kā ir.
Vienu brīdi domāju, jānoņem no tām Krēslas lietām nost tie ķeksīši, bet tad padomāju - cik bieži es tur vispār ieeju.. Un kāda no tā starpība. Nefanoju es par vampīriem un vilkačiem, bet grāmatas lasījusi esmu, un tās mani toreiz aizrāva. Un pirmajās vietās tās ir saliktas droši vien šīs apmātības dēļ, jo liela daļa ir pieskaitāmi apsēstiem faniem. :D
Facebook nelietoju bieži, draugos vispār neesmu.. Bet twitterī iemetu aci. Un tur gan jāsaka - šis pirmais iespaids ir ļoti svarīgs, lai es izvēlētos sekot. Un gribi vai nē, bet pirmais iespaids veidojas no pāris pēdējām ziņām. Cik tajās cilvēks ir pateicis par sevi, vai drīzāk - vai viņš vispār ir ko pateicis...
Labi. Punkts. Citādi, kāds vēl padomās, ka es gribu mudināt visus, lai viņi raksta tā, lai iegūtu pēc iespējas vairāk sekotāju. NĒ! Tā, lūdzu, nedariet. Esiet Jūs paši. Un pie reizes - iepazīstieties ar sevi no malas. Jautrākai dienai. Vai Jūs sev sekotu?
P.S. Es būšu arī turpmāk draugos ar to Krēslas apsēsto fani :D
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru