Nopūtu putekļus, ieliku papīru, un uzrakstīju vēstuli vectēvam. Jau sen to gribēju izdarīt, bet kaut kā nesanāca ikdienā atrast tam brīvu brīdi, tāpēc šo iekļāvu kā punktu savā 101 lietas sarakstā. Un motivācija, saraksta mistiskais spēks nostrādāja.
Nācu arī pie secinājuma, ka tas laikam tāpat kā ar divriteni, aizmirst nav iespējams, un pirksti tik veikli atrada pareizos taustiņus, iegaumēja kombinācijas. Prieks pašai par sevi.
Rīt jādodas uz pastu, meklēt aploksne kā manas 7 lielās lapas loksnes aizsūtīt. Neredzīgo sūtījumi ir bez maksas, nekādas markas nevajag. Vismaz šajā ziņā neviens neko nemēģina ietaupīt, par to prieks.
Bildi ar uzrakstīto vēstuli gan likt neriskēju. Personiskā satura informācijas dēļ. Ja nu kāds no Jums, lasītāji, māk lasīt Braila rakstā.
..man nebija ne jausmas, ka ir pat speciālas rakstāmmašīnas....
AtbildētDzēstforšs darbiņš padarīts...
AtbildētDzēstTā, tikko no pasta. Laikam ļoti reti kāds sūta vēstules neredzīgo rakstā, jo man gribēja prasīt naudu par pastmarku.
AtbildētDzēstVēl man teica, ka tik lielas vēstules uz mājām nenes, žēl vispār, jo diez vai aicinājumus pēc vēstules kāds raksta neredzīgo rakstā.
Labi, ka cilvēks nav vientuļa sala.
skumji, ka tā :( jo piem. Cosmopolitan noteikti ir biezāks un smagāks nekā vēstule...
AtbildētDzēstgribēju pajautāt, varbūt zini- ir iespēja iegādāties apsveikumus Braila rakstā (piem., Ziemassvētkiem)?
Par to, vai var iegādāties apsveikumus, tiešām nezinu, nekad neesmu interesējusies.
AtbildētDzēstBet atceros no bērnības bildes no punktiņiem, attēls, ko var sataustīt, tātad, galvenais, lai ir reljefs.
Apsveikuma vārdi no sirds jau ir galvenais, un to mēs vienmēr rakstam paši, vai ar pildspalvu, vai grifeli, un tā bilde uz apsveikuma atbīdās otrajā vietā.