Viendien apsēdos un padomāju. Un izdomāju, ka vajag vēl padomāt. Ir tādas Tipiskas domāšanas kļūdas, kuras ik pa laikam mēs neapzināti pieļaujam, bet par tām piedomājot, varētu izvairīties. Vari ticēt vai neticēt uzskatam, ka mēs ar domām ietekmējam matēriju, bet to, kā cilvēks pats sevi noskaņo ar attiecīgu domāšanu gan noteikti vari novērot.
Pirmā kļūda – domāt pārāk daudz, t.i., analizēt katra notikuma pēdējos sīkums, meklējot sakarības tur kur to nav, latviski sakot – no mušas uzpūšam ziloni. Ja atpazīsti sevi, mēģini piefiksēt mirkli, kad sāc satraukties par sīkumiem, un saki STOP. Ja vajag, ņem papīra lapu un īsi, konkrēti pieraksti, kādi ir fakti, neiedziļinoties detaļās. Vēss prāts - viena no labākajām receptēm.
Otrā kļūda – ieslīgt galējībās, aizmirstot, ka ir arī vidusceļš. Ne tikai tīņiem raksturīga „balts-melns” domāšana, bet arī pieaugušajiem, kuri piemirst emociju uzplūdos paskatīties uz situāciju no malas. Nav tādu universālu kategoriju „labs”, „slikts”, ir tikai daudzi skatupunkti, no kuriem Tu vari vienmēr izvēlēties savējo.
Trešā kļūda – iedomāties sevi par pasaules centru. Ļoti lielai daļai cilvēku ir patiesi vienalga, kas Tev mugurā, kā Tu kļūdījies. Cik bieži Tu nodomā: „Ārprāts, ko citi par to padomās!”? Ja arī ir kāds cilvēks, kas, šķiet, ir uzēdies uz Tevi, vienkārši ignorē viņu. Tādi kā viņi ir mazākumā, un parasti cilvēkiem ir daudz svarīgākas lietas, ko darīt, nevis lai kādu kritizētu un piekasītos viņam. Ieteikums? – Centies nedomāt tālāk, līdz ko pieķer sevi nodomājam: „Ko par to teiks citi?”
Vēl populāra kļūda ir – radīt problēmas tur, kur to nav. Ļoti liela daļa cilvēku nespēj būt pa īstam laimīgi, jo nez kāpēc gaida, ka tūlīt notiks kaut kas slikts. No bērnības atceros teicienu, ko bieži dzirdēju, kad bija jautri: „Nekas, nekas, vēlāk būs jāraud.” Un pieņemot tādu patiesību, ka, ja šobrīd Tu jūties laimīgs, tad pēc mirkļa noteikti tāds vairs nebūsi, bieži vien neapzināti meklē – kas tad būs tā nelaime, kas tūlīt sekos manai laimei. Ievelc elpu, atpūties un baudi mirkli.
Diezgan bieži sastopama kļūda – cilvēks iztēlojas sevi kā upuri. No sērijas „Visi mani ienīst, nevienam es nepatīku, es nevaru izteikt savu viedokli, kā visi man klūp virsū, ak ES, ak ES!!! Man pienācās, bet es nedabūju, cik pasaule ir netaisnīga pret mani, utt.” Atpazīsti sevi? Šī ir visgrūtāk labojamā kļūda, jo ir jāmaina visa domāšana, pārstājot meklēt sazvērestības, ka it kā ir vērstas pret Tevi. Ir jāiemācās pieņemt kritika, nevis uzreiz raudāt, ka nevari izteikties, visi Tevi tikai kritizē.
Nākamā populārākā kļūda domāšanā – salīdzināšana. Ar to ir saskārušies pilnīgi visi, nejauši salīdzinot sevi ar citiem. Ja par kādu lietu nejūties pārliecināts, Tu neapzināti meklē, skaties, kā to dara citi, un salīdzini. Ja citi dara labāk, sāc sevi šaustīt, un nemaz neievēro, ka neesi taču sliktākais. Katram mums ir savas lietas, kuras padodas, nevaram būt izcili visās jomās.
Pēdējā kļūda, ko gribu minēt, briesmīga kļūda – iedomāšanās, ka visu zini. Prātam, domāšanai ir jābūt atvērtai, un nekad nevajadzētu aiztaisīt durvis – tur es zinu visu, nemaz nestāsti te man kaut ko citu. Tā ir kļūda, kas paralizē domāšanu, jo ja jau viss ir zināms, kāda jēga tad domāt?
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru