Kāds gan tu esi bijis, 2010? Tāds sportisks, ne? Šķēršļus esi licis priekšā daudz, lai motivētu mani tos pārvarēt, pārrāpties tiem pāri, un tur ziniet, kaut kāda sagatavotība ir vajadzīga. Sagatavotība kā sportā.
Gada nogale gan ir tāds mirklis, tik mierpilns un harmonisks, ka domājot par aizvadīto gadu, pilna galva ar pozitīviem mirkļiem. Ja gribētu, protams, protams... varētu arī vilkt ārā visu to melno un netīro veļu. Bet vai vajag? Tas viss ir aizgājis uz neatgriešanos līdz ar 2010. gadu.
Šogad ne tikai mana mazā jaunkundze sāka staigāt, bet arī sākusi runāt un kliegt, ja kaut kas nenotiek pa viņas prātam, un māk tik mīlīgi lūgt konfektīti.. :) Un lielais brālis.. kā laiks skrien.. jau tik gudrs palicis. :) Ik dienu bērni sniedz kādu mirkli, veselu kaudzi ar mirkļiem, kad šķiet, laimīgāka cilvēka par mani nav. Varētu viņi vēl nekauties savā starpā, bet nu tas jau utopisks sapnis :D
Prieks par draugiem, kuri ir apprecējušies, un arī par tiem, kuri ir saderinājušies.
Prieks par cilvēkiem, kurus šogad esmu satikusi, iepazinusi, un no kuriem esmu daudz ko mācījusies, gan to, kā vajag dzīvot, gan arī to, kā nevajag. Kāds man reiz teica, ka ikvienam cilvēkam, kurš mūsu dzīves audeklā atstāj kādu nospiedumu, tur bij jābūt. Nejaušību nav, it visam ir kāds mērķis. Un, kad tas ir sasniegts, kad plāns ir īstenots, šis cilvēks no mūsu dzīves pazūd. Ja kāds Jums nepatīkams cilvēks vēl nav pazudis no redzesloka, ir vērts padomāt - ko man no viņa nez vajag mācīties. Sastopoties ar nepatīkamām lietām/cilvēkiem ir tāds reflekss - ignorēšana. Ne tikai uz āru vērstā, bet arī uz iekšu. Ja ignorē to vēsti, ko kāds, pieņemsim, ka to sauc par Absolūtu, mēģina mums nosūtīt, vaļā no nepatīkamā netiksim. Īsti nezinu, vai pilnībā piekrītu šim uzskatam, bet tas dažreiz kalpo kā mierinājums. Mierinājums tādējādi, ka neesmu jau es tik stulba, lai nesaprastu to, kas man ir jāsaprot, un gan jau tie īgņas pazudīs no mana ceļa.
Beidzot saņēmos īstenot savu sapni par recepšu blogu. Jo man šausmīgi patīk gatavot ēst. Virtuve ir mans garīgās terapijas kabinets, man patīk eksperimentēt, un ar saviem atklājumiem arī padalīties.. Un re kā, jūnijā iesāku, un gada beigās tiek tikai uzņemti apgriezieni.. :)
Šogad pirmo gadu vairumā audzējām dārzeņus. Paldies maniem pirmajiem klientiem, draugiem par atbalstu. Nākamgad mums ir plāns palielināt sortimentu un apjomus, tā ka ziniet - ja Jums gribas ekoloģiski audzētas garšvielas, dārzeņus - meklējiet rokā mani. :)
Trakums, protams, par to, ka sasitu mašīnu. Bet jādzīvo ar pārliecību, ka bleķi paliek bleķi, galvenais, ka pašiem viss ir ok.
Sveiks, 2011. Ar Tevi parunāsim rīt. :)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru