Šobrīd lasu "Ēd, lūdzies,mīli". Apstājos pie viena citāta, par kuru nespēju pārstāt domāt.
"Dižens sūfisma dzejnieks un filozofs Rumi reiz ieteica saviem skolniekiem uzrakstīt trīs lietas, kuras tie dzīvē visvairāk vēlētos. Ja kāds no saraksta punktiem būs pretrunā ar kādu citu, Rumi brīdināja, jūs esat lemti neveiksmei. Labāk ir dzīvot savu dzīvi ar vienu mērķi, viņš mācīja."
Viena daļa no manis kliedz pretī - KURŠ gan būs TAS, kurš pateiks, kas ir pretrunā? Vai tad nav piemēru, kad cilvēkam ir gan daudzbērnu ģimene, gan arī doktora grāds? Kas vienam ir nesavienojams, citam ir tīrais nieks. Tā vienmēr bijis un būs, un nekad nebūs vienas receptes, kas derētu visiem.
Bet otra daļa tomēr domā.. vai tās manas trīs lietas, kuras dzīvē visvairāk vēlos.. vai tās tiešām manos konkrētajos apstākļos var savienot? Un ja nevar, kaut gan to es nepieņemu kā faktu, tomēr - ja nevarētu, kura būtu tā viena, kuru izvēlētos? Laikam jau atbilde ir skaidra, bet kas notiks ar pārējām lietām? Nesen runājām ar draudzeni par to, ka man vienkārši ir jāatgriežas studijās, citādi visu dzīvi mocīšos pašpārmetumos, ka to neesmu izdarījusi. Un tā ļoti iespējams būs, ja šo lietu paturēšu savā sarakstā. Un es taču gribu to paturēt. Tikai tagad.. es neredzu to mazo KĀ. Dzīvojot ārpus Rīgas, ar diviem maziem bērniem, kas sakiet, ko gribat - slimo daudz, un vēl pieskaitot, ka šobrīd esmu bez darba - nu tiešām nezinu, kā es tiktu Rīgā uz studijām, un pa kuru laiku es spētu tām sagatavoties. Veselo saprātu jau ar negribas upurēt, kā noteikti notiktu, ja es būtu pastāvīgā miega badā un sprinta skrējienā, lai iekļautos termiņos.
Beigās gan izdomāju, ka divas lietas ļoti reāli ir savienot. Ko darīt ar trešo, šis jautājums paliks 2011. gadam.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru