Gar mūsu prāta logu nāves brīdī nenozibēs ne zeja, ne mūzika, ne dižgaru domas. Mēs atcerēsimies tikai tos brīžus, kad jutām, kā dzied ķermeņa audi. Asiņaini. Juceklīgi. Ekstātiski.
*citāts iz grāmatas, ko tagad lasu, un ko gribēju izcelt. Nataša Mosterte "Sargātāja".
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru